Morāle ir sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga noteikumu, normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Latīņu cilmes vārds mos, (ģen. mores) ar nozīmi “tēls’’, “veids’’, “raksturs”, “paradums’’, “uzvedība’’, “iekšējā daba’’. Morāle praksē neeksistē tīrā veidā, bet gan sarežģītā saistībā ar citām parādībām gan kā to papildinājums, gan motivējums un vērtējums. Morāle ir gan īpatni nošķirta, gan arī saistīta ar citām parādībām. Tā ir saistīta ar cilvēku parastajiem darbības veidiem: rotaļu, mācību procesu, tiešo darbu, saskarsmi, cilvēku attiecībām, komunikāciju. Visizteiktākās morāles iezīmes cilvēku savstarpējās attiecībās ir pašaizliedzībai, nesavtīgai rīcībai, kas parasti ir saistīta ar līdzcietību, iejūtību un solidaritāti.
Uzvedības normas ir pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc liekas, ka nebūtu nepieciešams runāt par tām īpaši. Paradoksāli, bet tieši tās lietas, kas ir visvienkāršākās un zināmas jau kopš bērnības, vajag pastāvīgi izskaidrot un zināmā veidā popularizēt. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību uz cilvēka dvēseli un sirdi, kad tās funkcionē sabiedrībā, kad cilvēki nodod tās viens otram no paaudzes paaudzē un aktīvi pielieto praksē. Ja sabiedrība kaut uz mirkli aizmirst etiķetes normas, rodas haoss un juceklis. Kā jebkura lieta, kas sabiedrībā netiek pieprasīta, arī labas uzvedības normas pārklājas ar biezu putekļu kārtu, deformējas un pārvēršas par mūsdienīgam cilvēkam maznozīmīgu vēsturisku retumu. Par laimi, gara kritieni un morāles aizēnojumi visdrīzāk ir pagaidu parādības nekā pasaules un dabas normāls stāvoklis. Un notiek tas, kam ir jānotiek - cilvēki vēlreiz un vēlreiz pārliecinās par vispārcilvēcisko kritēriju vērtību.
Laba uzvedība - tas nebūt nav „iekaltu” instrukciju un padomu lietošanas rezultāts, bet gan ilgstoša apgūšanas procesa, apzinīgas audzināšanas un morālo īpašību pastāvīgas mērķtiecīgas attīstības loģisks nobeigums. Izsmalcinātas manieres un laba uzvedība – tā ir cilvēka otra daba, kas kļuvusi par viņa būtību.
…
