Teodors Reiters un ''Reiterkora" turnejas Apvienotajā Karalistē (1925.g., 1939.g.)

Sakarā ar kora diriģēšanu pedagogi ieteica, ka viņam šai jomā sevišķu prasmju nav, tomēr ar praktisku darbu būs panākama daudz. Pirmkārt, jāuzsver šī diriģenta lieliskā darba kultūra viņa neatslābstošais organizatora talants, kas nemaz nav raksturīgs lielākai daļai diriģentu. Ar šo darbību viņš pacēla gan operas kora un orķestra meistarību, gan arī šī talants pamatā ‘’Reitera kora’’ panākumiem. Šis koris veicināja Dziesmu svētku tradīciju izplešanos, jo citiem koriem tas bija labs piemērs.Tam bija arī starptautiski panākumi, jo augstu to novērtēja kritiķi Tallinā, Varšavā, Viļņa, Budapeštā, Brno, Berlīnē, Leipcigā, Hamburgā, Vīnē, Kopenhāgenā, Londonā un pat Parīzē.
Otrkārt, starptautiskas darbošanās nozīme un ideoloģisko aspektu.1929. g. cita starpā darbojies Latvijas un PSRS Tautu tuvināšanās biedrībā, ko tā patīk atzīmēt padomju autoriem, taču motivācija bija skaidra- celts latviešu kormūzikas prestižu un meklēt sponsorus kora darbam. Nav gan nekāda pamata, ka sadarbība ar padomju māksliniekiem būtu kā kavēta, Reiters gan vienmēr bija internacionālisma atbalstītājs mākslas izpausmēs, neskatoties uz to, ka bij spilgts latviešu kora mākslas šedevru interprets. Spilgta rakstura īpašība, kas arī izpaudās ārzemju braucienos, bija viņa milzu pašcieņa, kas nekad neļāva pārkāpt ētikas normas.…