Japāņu un ķīniešu roks

Japāņu roks
Apzīmējums j-rock sākotnēji bija kā slengs, japāņu roka atšķiršanai no rietumu stila, bet jau kādu laiku tas ir atsevišķs mūzikas žanrs. Kad rokmūzika kļuva populāra rietumos, daudzas dziesmas bija par narkotikām, seksu un revolūciju. Rokmūziķi bieži paši bija narkotiku lietotāji. Tāpēc kad mūzika nokļuva līdz Japānai, tā bija populāra, bet konservatīvā japāņu kultūra neatbalstīja roka radīto tēlu un izveidoja paši savu mūzikas stilu, kas bija tīrāks un narkotiku- brīvs.
Pirmais japāņu roks bija tikpat dumpiniecisks kā rietumu alternatīva, tomēr daudzas dziesmas bija sarakstītas , lai jauniešus infromētu par politiskajām problēmām. Kioto studentu sacelšanās 1960. gadā iedvesmoja daudzas dažādas j-rock grupas un liela daļa mūzikas šajā gadsimtā atspoguļoja rietumu mūziku, tiesa ar “maigākiem” dziesmu vārdiem.

Ķīniešu roks
Lielākajai daļai cilvēku ārpus Ķīnas, ķīniešu mūzika iedalās trijās plašās kategorijās: novecojušā “East is red” stila maršos, klasiskajā mūzikā ar eksotiskiem instrumentiem un īpatnējiem vokāliem vai “aizliegts Pekinā” - smagais roks ar kodolīgi skarbiem politikai veltītiem dziesmu vārdiem.…