Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:437806
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Veclaiku modes deju aktualitāte un iedalījums    4
2.  Veclaiku modes deju raksturojums    8
2.1.  Allemande    8
2.2.  Bassa danza    9
2.3.  Basse danse    9
2.4.  Galjarda    10
2.5.  Kadriļa    12
2.6.  Kontrdeja    13
2.7.  Mazurka    13
2.8.  Menuets    14
2.9.  Pavana    15
2.10.  Sarabanda    16
2.11.  Tordion    16
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra un informācijas avoti    19
Extract

Dejas nav sastingušas, tās nepārtraukti attīstās – uzņem sevī jaunus impulsus, savstarpēji ietekmējas, ir saistītas ar dažādu mūzikas stilu attīstību. Nemitīgi rodas jaunas dejas, un vecās atmirst. [9.] Tādējādi katram laikam ir raksturīgas atsevišķas dejas, kas pēc tam paliek vēsturē vai pārveidojas citās deju formās, lai izdzīvotu. Šis dejas sauc par modes dejām. Par veclaiku modes dejam būtu dēvējamas tā saucamās vēsturiskās dejas, kas bijušas raksturīgas noteiktam laika periodam.
Balles deju kults sākās bagāto un dižciltīgo ballēs 16.gs. Jaunas dejas nomainīja viena otru – pavana, galjarda, gavote1, menuets, kurante, kotiljons un allemande. Līdz pārējiem sabiedrības slāņiem balles dejas nokļuva tikai 19.gs. sākumā, kad daudzās valstīs tika atvērtas plašai publikai pieejamas deju zāles. [9.]
Šajā darbā ir aprakstītas veclaiku modes dejas periodā no 15.-19.gs. Eiropā. Darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā nodaļa sniedz informāciju par veclaiku modes deju iedalījumu un popularitātes laiku. Savukārt otrā nodaļa ar tās apakšnodaļām raksturo atsevišķus veclaiku modes dejas veidus.
Vēsturiskā deja jeb agrīnā deja apvieno sociālās dejas Eiropas galmos un deju zālēs un teātru un galma izklaižu horeogrāfijas periodā no 15.-19.gs. Šajā laika sprīdī atsevišķi periodi bieži tiek apzīmēti ar šādiem brīvi izvēlētiem nosaukumiem:
Renesanses deja (Anglijā kā Elizabetes laika deja un Tjūdoru laika deja): dejas un mūzikas tēli atrodas mijiedarbībā un instrumentālā mūzika veicina dejas tehnikas attīstību [12. 33.lpp.];
Baroka deja: nostiprinās figūru dejas, kurās kompozicionāli tiek organizēts deju izvietojums laukumā ar ģeometrisku figūru starpniecību, kur dominē zīmējumu atvasinājumi no apļiem, līnijām un trīsstūriem [12. 34.lpp.];
Regency1 un Viktoriāņu laika deja: valdošie stili ir klasicisms un romantisms, dejas struktūra, tāpat kā tehnika kļūst sarežģītāka. [12. 41.-42.lpp.] [1.]
Profesionālā dejas māksla viduslaikos attīstās ceļojošo aktieru histrionu un žonglieru iespaidā. Žonglieri, universālie aktieri, spēlē dialogus, dzied, muzicē, dejo, veido pantomīmas un akrobātiskus trikus. [12. 30.lpp.]…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register