Jānis Cimze "Teici, teici, valodiņa". Mākslinieciskā skaņdarba analīze

IV Mākslinieciskā izpildījuma analīze
1. Skaņdarba iestudēšanas plāns un paredzamās grūtības.
Sākumā motivētu dziedātājus, pastāstītu par autoru, par dziesmas jēgu un nozīmi. Pārliecinā-tos, ka katram dziedātājam ir savs nošu materiāls. Tad jāizdzied katra balss atsevišķi mf, lai katra balss skaidri zinātu savu melodiju.
Vārdus atsevišķi izrunāt nav nepieciešams, jo teksts ir viegli saprotams un skaidri izrunājams.
Stingri un pārspīlēti izdziedāt dziesmas dinamikas apzīmējumus un frāzējumu sākumā tikai altiem ar soprāniem un basiem ar tenoriem, vēlāk visām balsīm kopā.
2. Izpildījuma plāns (kora tembrēšana, cezūras, frāzējums, kulminācijas, muzikālās attīs-tības dinamika).
Dziesmas pirmā pantiņa pirmās divas rindas ir mf, bet pēdējās divas – p. Pirmais pants jāizpil-da, kā rādīts partitūrā. Viss otrais pants ir mf, droši. Trešais pants – mp, marķējot, no legato pāriet uz staccato. Un ceturtais pants ir f, ļoti plaši un svinīgi, pēdējās divas taktis rallentato. Lai dziesma būtu pietiekoši krāšņa, dinamikas zīmes jāizpilda pārspīlēti. Īpaša uzmanība jāpievērš trešajam pantam, jo tas ir visatšķirīgākais no pārējiem pantiem, tāpēc dinamiku vajadzētu izpildīt precīzi.
Runājot par tempu, tam jābūt piemērotam dinamikai un vēstījumam, ko dziesma vēlas atklāt. Pirmais pants ir mērenā tempā, kā jau rakstīts partitūra, bet otrajā pantā tas paliek noteiktāks un drošāks – deciso.Ttrešajā pantā, kad runa ir par bitīti, parādās rotaļīgums un temps nedaudz paātrināts-scherzando, taču otrā panta pusē temps ir sākotnējais – moderato. 4.noslēguma pants ir plašs un skanošs – largo.
3. Diriģenta žests (ar kādiem diriģēšanas tehnikas līdzekļiem diriģents atklāj skaņdarba ideju, saturu, tēlus).
…