Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:733298
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Teorētiskā daļa    1
  Ievads    1
1.  Mūzikas terapijas jēdziens un būtība    2
2.  Mūzikas terapijas vēsture    3
2.1.  Mūzikas renesanse    7
3.  Mūzikas terapija mūsdienās    9
4.  Mūzikas terapijas metodes un rezultāti    11
5.  Mūzikas ietekmēšanas mehānismi    14
6.  Funkcionālā mūzika    16
7.  Mūzikas instrumentu ietekme uz ķermeni    19
8.  Mūzika ietekme uz cilvēka organismu    21
  Praktiskā daļa    23
9.  Mūzika ko ikdienā klausās jaunieši un tās radītais iespaids    23
  Secinājumi    35
  Anotācija    36
  Izmantotās literatūras saraksts    37
  Pielikums    38
Extract

Šo tematu mēs izvēlējāmies tāpēc, ka vēlējāmies vairāk izzināt mūzikas dziedinošo spēku, izpētīt kādu mūziku klausās mūsdienu jaunatne un kādu iespaidu mūzika uz tiem atstāj.
Pasaulē pēdējā laikā bieži runā par mūzikas terapijas pozitīvo ietekmi. Tā palīdz rast atbildes uz jautājumiem, kā efektīvi cīnīties ar sociālajiem stresiem, kontrolēt savas domas, jūtas un emocijas, kā apgūt mākslu sasniegt, vairot un saglabāt laimi. Mūzikas terapijas izmantošana ir jāuzskata par cilvēces atgriešanos pie pirm­avotiem, kas sola būtiski papildināt psiho­terapeitisko metožu jau pašlaik tik plašo klāstu. Mūzikas terapijai ar tās bagātajiem izteiksmes līdzekļiem ir pa spēkam palīdzēt cilvēkam atklāt sev sevi pašu.
Jau senie grieķi zināja, ka cilvēka dvēseli var padarīt cildenāku un pat ārstēt ar pareizi sakomponētu mūziku.
Mūsu darba mērķis ir radīt priekšstatu par mūziku ko ikdienā klausās jaunieši un tās radīto iespaidu.
Darbā pielietotas šādas darba metodes :
Pieejamās literatūras izpēte
Jauniešu anketēšana
Datu analīze un rezultātu apkopojums, secinājumi.
Mūzika ir skaņu māksla, kas spēj ietekmēt cilvēka domas un ārstēt tā fiziskās un garīgās slimības [6.,85.]
Mūsu ķermeņa galvenie uztvērēji ir ausis, kas skaņā sviļņus apkopo un šos impulsus noraida uz galvas smadzenēm, kuras savukārt reaģē uz tiem. Galvenās imformatīvās plūsmas uz galvas smadzēnēm pārvietojas caur muguras smadzēm. Skaņa un mūzika, to pareizi izmantojot, var dot ķemeņim iespēju pašam sevi atveseļot. [2.,35.]
Ir izstrādātas šādas mūzikas terapijas metodes:
* muzikālā grafika (zīmēšana mūzikas pavadījumā),
* brīvā deja (piemēram, deja ar bungām, bet tikai ārsta - terapeita klātbūtnē),
* vokālā terapija (dziedāšana),
* rituālu mūzika,
* bioenerģētiskās mūzikas terapija (noteiktu skaņu virzība uz noteiktām ķermeņa vietām), ar kuras palīdzību var harmonizēt čakru – cilvēka enerģētisko centru. [3.,15]
Iepazīstot dažādas pasaules kultūras, var konstatēt, ka mūzika vienmēr ir palīdzējusi cilvēkiem līdzsvarot garu, dvēseli un miesu. Gan Senajā Ķīnā un Ēģiptē, gan Indijā un Senajā Grieķijā dziednieki, filozofi, priesteri ir izmantojuši mūziku, lai ārstētu slimos un palīdzētu viņiem uzturēt dzīvesprieku. Arī skaitliski mazu tautu dzīvē nevar nepamanīt to, cik liela nozīme bijusi kādam parasti viņu vidū dzīvojošam viedajam – šamanim vai zintniekam. Bieži šis cilvēks sabiedrībā izpildīja – un dažās tautās pilda vēl līdz šim – praktizējoša ārsta un gudra padomdevēja lomu. Izdarot kādu ne­pieciešamu rituālu, viņš rokās nereti turēja bungas vai kādu citu mūzikas instrumentu atkarībā no atbilstošās tradīcijas kanoniem. Parasti spēli uz mūzikas instrumenta pavadīja arī visnotaļ izteiksmīga balss, kas ar savu bagāto vibrāciju diapazonu palīdzēja dziedināt dvēseles vai ķermeņa brūces. Pēc būtības senatnē mūzikas un dziedniecības apvienojums vienmēr tika uzskatīts par maģiski sakrālu aktu. Acīmredzot tāpēc daudzi pētnieki šo metodi vēl arvien sauc par paramedicīnu un vienkārši atmet tai ar roku.[3,15]
Viens no senākajiem darbiem, kas ir saglabājies un aktuāls arī mūsdienās, ir slavenā domātāja Konfūcija darbs “Pieraksti par mūziku”. Daudz nozīmīgu atziņu, kas veltītas mūzikai un tās nozīmei pasaules harmonijas veidošanā, var atrast senindiešu eposā “Mahābhārata” un Senās Ķīnas “Pārmaiņu grāmatā”. Arī sengrieķu filozofs Pitagors, ko uzskata par pirmo mūzikas teorētiķi, mūzikai piešķīra vis­svarīgāko nozīmi cilvēka audzināšanas procesā. Viņaprāt, izmantojot dažāda veida ritmus un melodijas tikumu un kaislību ārstēšanā, iespējams orga­nismā atjaunot sākotnējo harmoniju. Pitagors par īpaši nozīmīgu uzskatīja eiritmiju – cilvēka spēju atrast nepieciešamo ritmu visdažādākajās dzīves izpausmēs: runājot, dziedot, dejojot, domājot, sajūtot utt. Šāda veida biorezonanses dēļ cilvēks var saglabāt sava mikrokosma vienotību un veselumu ar Visuma makrokosmu. Vēstur­nieki min gadījumu, kad Pitagoram ar mūzikas palīdzību izdevies nomierināt kādu jaunekli, kas, uzzinājis par mīļotās neuzticību, gribējis nodedzināt viņas māju.Cits tikpat slavens filozofs Platons pilnvērtīgas per­sonības izaugsmē lielu nozīmi piešķīra mūzikai kā paš­dis­ciplīnas saglabāšanas un arī kā indivīda un sabiedrības organiskas saiknes uzturēšanas līdzeklim. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1182496
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register