Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:757350
 
Evaluation:
Published: 15.01.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  MŪZIKAS NORISES SENAJĀ RĪGĀ.    3
  LATVIJAS DZIESMU SVĒTKI.    4
  PIRMIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    5
  OTRIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    5
  TREŠIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    5
  CETURTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    5
  PIEKTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    6
  SESTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    6
  SEPTĪTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    6
  ASTOTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    6
  DEVĪTIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    7
  DESMITIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    7
  VIENPADSMITIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    7
  DIVPADSMITIE VISPĀRĪGIE DZIESMU SVĒTKI.    7
  TRĪSPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    8
  ČETRPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    8
  PIECPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    8
  SEŠPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    8
  SEPTIŅPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    8
  ASTOŅPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    9
  DEVIŅPADSMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    9
  DIVDESMITIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    9
  DIVDESMITPIRMIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    10
  DIVDESMITOTRIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI.    10
  DIVDESMITTREŠIE VISPĀRĒJIE DZIESMU SVĒTKI    10
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Extract

Mūzika Rīgā bijusi populāra jau kopš pilsētas pastāvēšanas sākumiem. Jau 1205. gadā Rīgā uzvesta liturģiska drāma, kurā skanējusi mūzika. 1216. Gadā pilsētā nodibināta. Vācu ordeņa kapela, bet 1240. Gadā savu kapelu izveidoja Doma baznīca, kuras mūziķi bija Domskolas audzēkņi. Viņi reizē ar citiem mācību priekšmetiem apguva katoļu baznīcas gregoriskos dziedājumus latīņu valodā. 15. Gs. sākumā Rīgas arhibīskapa spēlmaņi tika atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas labākajiem galma mūziķiem. Taču Rīgā skanēja ne tikai garīgā mūzika. Rīgā kā Hanzas savienības pilsētā ieplūda arī cittautu laicīgā mūzika, taču jāpiebilst, ka vietējie pamatiedzīvotāji pieturējās pie tautasdziesmām un tautas mūzikas, attīstot tautas muzicēšanas iemaņas, īpaši dziedāšanu.
Kopš 14. gs. Rīgā pastāvēja pilsētas muzikanta amats, kurā gan uzņēma tikai vācu tautības iedzīvotājus. Pilsētas muzikanti spēlēja galvenokārt pūšamos mūzikas instrumentus – trompetes, bazūnes, cinkas, taures. Pastāvēja viens galvenais pilsētas muzikants, kuram bija četri palīgi, visi viņi skaitījās pilsētas dienestā. Katru rītu un vakaru pilsētas muzikanti Pētera baznīcas tornī nospēlēja korāli, bet otrdienas, ceturtdienas un svētdienas pusdienas laikā viņi sapulcējās Rātsnama tornī, lai spēlētu garīgu dziesmu melodijas. Mūzika bija neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai reliģiskajās ceremonijās baznīcās, pilsētas ielās un laukumos. Mūzika skanēja arī svētkos un dzīrēs. Bungu rīboņa un trompetes skaņas jo bieži bija dzirdamas Melngalvju organizētajos Vastslāvjos un Maija grāfa svētkos. Vastslāvju laikā īsi pirms lielā gavēņa februārī melngalvji savā namā rīkoja dzīres. Dejojot melngalvji nonāca Rātslaukumā un no turienes pa tirgoņa ielu dejas solī devās uz Lielo ģildi, lai tur turpinātu deju, ko nobeidza atceļā uz savu mītni. Arī šajā gājienā melngalvjus pavadīja muzikanti.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register