SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Futbola treniņa galvenā specifika ir fiziskās aktivitātes daudzveidīgā ietekme uz augoša organisma attīstību. Treniņā bērni ne tikai iegūst zināšanas un pieredzi, bet arī attīsta un pilnveido visas organisma funkcionālās sistēmas. Tāpēc trenerim labi jāpārzina priekšmeta saturs un fiziskās audzināšanas līdzekļu iedarbība uz bērna organismu. Šī ietekme būs pozitīva tikai tad, ja treneris izvēlēsies fiziskās audzināšanas līdzekļus adekvāti bērna vecumam un fiziskajai sagatavotībai.
2. Mācību procesā ir ļoti nepieciešams motivēt bērnus izmantojot disciplīnu, jo disciplinētība atspoguļo cilvēka attieksmi pret vispārpieņemtajām sabiedrības normām. Izšķir trīs paveidus: a) pašdisciplīnu; b) izdevīguma disciplīna – balstās uz soda vai apbalvojuma pielietošanu; c) piespiedu disciplīna. Savā augstākajā attīstības formā disciplīna kļūst par pieradumu.
3. Bērnu atbilstību kādam no sporta veidiem reāli var noteikt tikai sākot ar pubertātes periodu, tādēļ bērnu treniņu principam jābūt orientētam uz maksimālu daudzveidību pēc iespējas plašākā diapazonā un jāievēro, ka agrā specializēšanās kādā no sporta veidiem nedod pozitīvu ietekmi vēlākiem treniņu gadiem.
Darba gaitā izdarīti sekojoši priekšlikumi:
Trenerim nepieciešams izrādīt uzticēšanos, attīstīt bērnu uzskatus un personību. Pusaudža uzvedību ievērojami ietekmē vēlme tikt uztvertam nopietni. Neviens nevēlas justies mazvērtīgāks. Liela daļa pusaudža uztraukumu ir saistīti ar vēlmi, lai pret viņu neizturētos kā pret bērnu. Parasti ir divi maldīgi un pilnīgi pretēji veidi, kā treneri cenšas saglabāt savu vadību. Viens variants ir izlutināt bērnus, darīt darbus pusaudžu vietā un piekāpties viņu prasībām. Otrs – būt autoritāram un piespiest pusaudzi pakļauties trenera lēmumiem. Bet patiesībā jaunietis cienīs cilvēkus, ja jutīs, ka ciena arī viņu.
Apmēram 8 gadu vecumā var sākt bērna vispusīgu fizisko aktivitāšu attīstīšanas procesu, kas orientēts uz kustību koordinācijas un ekonomiskuma veidošanu. Šajā periodā ļoti nopietni ir jāmāca visas ar fiziskajām aktivitātēm saistītās kustības, lai bērns iegūtu pamatīgu vispārējo fizisko sagatavotību, kā bāzi turpmākajām sporta aktivitātēm. Ja bērni agri sāk specializēties, tad viņu vispārējā fiziskajā sagatavotībā tiek izcirsts ļoti liels “robs” un viņu perspektīvas, kuras tiek saistītas ar maksimālajām iespējām kādā no sporta veidiem, vēlākajos sportam veltītajos gados ir ļoti ierobežotas un pat atsevišķos gadījumos niecīgas.
Lai veicinātu sadarbības prasmju uzlabošanos, trenerim nepieciešams katram bērna tipam iedot piemērotu lomu futbola laukumā, lai bērni justos ērti – tas samazinās strīdus starp bērniem.
Kopīgu futbola rotaļu un vingrinājumu veikšana ir nepieciešama bērnu komunikācijas attīstībai.
…
