Sumo ir Japānas nacionālais cīņas sporta veids.
Tas ir cēlies ap 20. gadu p.m.ē.
Sumo izveidojās no čjaoli - laušanās, ko izmantoja Ķīnas armijas mācībās. Sākotnēji tas bijis cīņas veids bez praktiski nekādiem noteikumiem un parasti beidzās ar viena vai otra dalībnieka nāvi.
Pirmie cīkstoņi visdrīzāk bijuši samuraji, kuriem vajadzēja atrast papildus ienākumus.
Pastāv uzskats, ka aplis, kas radies par godu skatītājiem, radās 16. gadsimtā.
Noteikumi
Divi sumo cīkstoņi jeb rikiši cīnās ringā, ko sauc par dohio.
Dohio diametrs ir 4 metri 55 centimetri un tas sastāv no rīsu salmiem un māliem. Rinķī ir novilktas divas baltas līnijas, pie kurām rikiši nostājas pirms cīņas.
Cīkstonis uzvar, vai nu izgrūžot pretinieku ārpus dohio, vai arī piespiežot viņu pieskarties grīdai ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot kāju pēdas.
Cīkstoņa sekmes atkarīgas no cīkstoņa spēka un masas, kas var sasniegt pat 280 kg.
Sacensības
Katru gadu notiek sešas sumo sacensības:
Tokijā Hatsu-basho, janvārī;
Osakā Huru-basho, martā;
Tokijā Natsu-basho, maijā;
Nagojā Nagoya-bacho, jūlijā;
Tokijā Aki-basho, septembrī;
Fukuoka Kyushu-basho, novembrī.
Sacīkstes ilgst piecpadsmit dienas un pēdējā dienā uzvarētājs saņem imperatora kausu. Visas sacīkstes sākas un beidzas svētdienā.…
