Research Papers
Art, History and Culture
Sport, Fitness
Fiziskā sagatavotība garo distanču skriešanā-
Fiziskā sagatavotība garo distanču skriešanā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Fiziskā sagatavotība garo distanču skriešanā | 4 |
1.1. | Garo distanču skriešanas tehnika | 4 |
1.2. | Cilvēka fizisko spēju raksturojums | 6 |
1.3. | VFS un SFS īpatnības garo distanču skriešanā | 9 |
1.4. | Fiziskās sagatavotības līmenis | 11 |
Kopsavilkums | 13 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Kopsavilkums
Kopumā var apkopot šādu iegūto informāciju - Pēdējo 20–30 gadu laikā ļoti pieaugusi maratona popularitāte. ASV maratona dalībnieku skaits audzis no 25 000 1976.gadā līdz 470 000 2008.gadā. Oficiāli rēķina 1 nāves gadījumu uz 50 000 skrējēju, kaut nav precīzi noteikts, cik ilgs laika posms attiecas uz maratona skrējienu. Paliek slikti ne tikai paša skrējiena laikā, bet nopietnas veselības problēmas un pat nāves gadījumus novēro vēl pāris dienu laikā pēc skrējiena. Maratons ir smaga pārbaude organismam. Akūta fiziska pārslodze negatīvi ietekmē veselību un ir bīstama veselībai. Vidējo un garo distanču skriešana pieskaitāma pie izturības disciplīnām. Sportisti skrien ar ātrumu 72 – 58% no maksimālā, un šāds ātrums jāsaglabā visā distancē. Skriešanas tehnika ir samērā vienkārša, tomēr, lai uzrādītu labu rezultātu sportistam jābūt funkcionāli labi sagatavotam un jāpārvalda skriešanas tehnika, tikai tad skrējiens izskatīsies viegls un atbrīvots. Skriešanas tehnika ir visu sportista kustību kopums no starta līdz finišam. Tas ir ķermeņa stāvoklis, roku un kāju darbība, pēdas nolikšana zemskarei, māka ieslēgt darbībā tikai nepieciešamās muskuļu grupas, soļu garums un temps, elpošanas ritms. Vidējo un garo distanču skriešanā tehniskās sagatavotības līmeni raksturo divi galvenie faktori – kustību efektivitāte un ekonomiskums. Par fiziskajām īpašībām jeb fiziskajām spējām sauc tādas īpašības, kuras raksturo cilvēka fizisko attīstību un viņa spēju veikt dažādas darbības. Fiziskās īpašības ir tādas motoriskās darbības, kurām ir vienādi kustību parametri, kuras izmērāmas ar vienu un to pašu mērvienību, kurām piemīt analoģiski fizioloģiskie un bioķīmiskie mehānismi un kuras prasa līdzīgas fizisko īpašību izpausmes.
Fiziskā sagatavošana tiek iedalīta vispārīgajā fiziskajā sagatavošanā (turpmāk teksā VFS) un speciālajā fiziskajā sagatavošanā (turpmāk tekstā SFS). VFS balstās uz fizisko īpašību un funkcionālo spēju daudzpusīgu attīstību, kas nodrošina lielas darbaspējas un veido bāzi nodarbībām izvēlētajā sporta veidā. Vispārējā fiziskā sagatavošana balstīta uz tādu fizisko īpašību un funkcionālo spēju daudzpusīgu attīstību, kas nodrošina augstas darbspējas un veido bāzi nodarbībām izraudzītajā sporta veidā. Speciālo fizisko sagatavotību (SFS) raksturo tāds fiziskās sagatavotības līmenis, kas tieši nosaka sasniegumus izvēlētajā sporta veidā.
…
Pirmais olimpiskais maratons tika skriets Atēnās no Maratonas tilta līdz Atēnu olimpiskajam stadionam, distances garums bija 40km. Pirmajā 58 olimpiskajā maratona skrējienā 1896.gada 10.aprīlī piedalījās 18 vīrieši, no kuriem finišēja tikai deviņi. Grieķijas spēļu organizatori bija labi sagatavojušies un ieviesa vairākus servisus, kas vēl joprojām tiek sniegti maratona skrējējiem: ūdens un uzkodu punkti distances laikā, kavalērijas jātnieks, kas rāda ceļu pirmajam skrējējam, karavīri uzmanīja, lai skatītāji neiekļūtu trasē un netraucētu vai nepalīdzētu kādam sportistam. Uzvarētājs grieķis Spyridon Louis distanci veica 2 stundas58minūtes 50sekundes (Avotiņa, 2015, 17.lpp.). Pēdējo 20–30 gadu laikā ļoti pieaugusi maratona popularitāte. ASV maratona dalībnieku skaits audzis no 25 000 1976.gadā līdz 470 000 2008.gadā. 6–8 maratona skrējēji katru gadu distancē mirst. 2009.gadā pusmaratona skrējienā mira 6 sportisti, no tiem 3 - viena pasākuma laikā (McCullough&Gallagher,2010,108.lpp.). Londonas maratonā, kurš ir viens no lielākiem Eiropā, 1981.gadā distanci beidza 6 500, bet 2000.gadā – jau 32 600 skrējēju. Bet šajā gadā medicīnisko palīdzību lūdza 4 633 skrējēji un 38 tika ievietoti slimnīcā. Divdesmit gadu pieredze rāda, ka Londonas maratonā tiek hospitalizēti 0.13% skrējēju jeb 1 no 787 cilvēkiem, bet mirst 1 no 67 414 skrējējiem. Oficiāli rēķina 1 nāves gadījumu uz 50 000 skrējēju, kaut nav precīzi noteikts, cik ilgs laika posms attiecas uz maratona skrējienu. Paliek slikti ne tikai paša skrējiena laikā, bet nopietnas veselības problēmas un pat nāves gadījumus novēro vēl pāris dienu laikā pēc skrējiena. Londonas maratona laikā (1991.gads – 2003.gads) oficiāli reģistrēti divi nāves gadījumi distances laikā, taču pēc maratona miruši vēl 7 cilvēki (Krievkalns,2011,3.lpp.).
- Distanču slēpošanas pārvietošanās veidu klasifikācija
- Fiziskā audzināšana un sporta veidi Latvijā
- Fiziskā sagatavotība garo distanču skriešanā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Distanču slēpošanas pārvietošanās veidu klasifikācija
Research Papers for university5
-
Fiziskā audzināšana un sporta veidi Latvijā
Research Papers for university14
-
Fiziskā audzināšana
Research Papers for university9
-
Distanču slēpošanas infrastruktūra Latvijā, inventāra iegādes iespējas
Research Papers for university12
-
Izturības attīstība 14-16 gadus veciem slēpotājiem
Research Papers for university23