Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:574338
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 27 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS   
1.  6 – 7 gadīgo bērnu psihiskās un fiziskās attīstības raksturojums   
2.  Aktivitāte un tās veidi   
3.  Hiperaktivitātes vispārīgs raksturojums   
4.  Hiperaktīvas uzvedības cēlonis – UDS   
5.  Pārmērīgi kustīgo bērnu aktivitātes mazināšana   
5.1.  Sports kā papildterapija un joga   
5.2.  Rotaļa kā bērna aktivitāte   
5.3.  Sporta nodarbību konspekti pārmērīgi kustīgo bērnu aktivitātes mazināšanai   
6.  Pētījums par 6 – 7 gadīgo pārmērīgi kustīgo bērnu aktivitātes mazināšanu   
  SECINĀJUMI   
Extract

1. 6 – 7 GADĪGO BĒRNU PSIHISKĀS UN FIZISKĀS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS

Šajā periodā bērniem ir raksturīga liela kustību aktivitāte, koordinācijas spēju pilnveidošanās un augšana. 6 – 7 gados bērniem vēl turpina formēties muskuļu šķiedras(sevišķi intensīvi tas notiek līdz 7 gadu vecumam) un saistaudi. Muguras un vēdera muskuļi vēl ir vāji attīstīti. Tas nosaka šī vecuma bērnu īpatnējo stāju – uz priekšu izvirzīts vēders. No muguras muskuļiem pirmie vislabāk attīstās kakla muskuļi. Muskuļu attīstības ir nepieciešama fiziskā slodze. Šajā vecumā pastiprinās arī plaukstas un pēdas sīko muskuļu attīstība, plaukstas muskuļi attīstās ātrāk nekā pēdas muskuļi. 5 – 6 gadu vecumā bērni pamazām apgūst smalkās , precīzās pirkstu kustības. Pieaug muskuļu spēks, kurš zēniem un meitenēm ir vienāds.
Šajā vecumā notiek sirds audu galīgā diferencēšanās. Sabiezinās sirds muskuļu šķiedras, attīstās vadīšanas sistēma, turpina augt asinsvadi. Bērnam augot sirdsdarbības biežums turpina samazināties. Maziem bērniem sirdsdarbība ir ātrāka, bet, bērnam augot un intensīvi nodarbinot skeleta muskulatūru – skrienot, vingrojot, dejojot utt., sirdsdarbība pakāpeniski palēninās. Sirdsdarbības ritms var būt nestabils un individuāli mainīgs. Bērniem šajā vecumā ir dziļāka ieelpa un izelpa. Pirmsskolas vecumā elpošana ir 24 – 26 reizes minūtē. Maziem bērniem līdz pat jaunākajam skolas vecumam elpošanas ritms ir neregulārs. Bērnu elpošanas centrs ir viegli uzbudināms, tāpēc elpošana paātrinās gan pie psihiska uzbudinājuma, gan pie fiziskas slodzes, ka arī citu faktoru (karstums, paaugstināta temperatūra)ietekmē. (18; 121 – 127)
Bērni spēj veikt sarežģītas kustības ׃ lēkāt uz vienas kājas, lēkt lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas, izdarīt dažādus palēcienus un rāpties pa stieņiem. Tāpēc pirmsskolas bērnus iesaista dažādās sporta nodarbībās. Iesaka bērniem dot iespēju skriet, rāpties un lēkt, taču vienlaikus ierobežojot un kontrolējot bērnu neaprēķināmās kustības, jo bieži ir traumas. Bērnu dabisko aktivitāti iesaka kontrolēt , organizējot dažādas kustību rotaļas. Bērniem šajā vecumā ir novērojama arī t.s. " plosīšanās " ׃ ja bērnu grupa iekarst, grūti ir šo plosīšanos pārtraukt. [17; 78] Kā raksta Daina Lieģiniece savā grāmatā " Kopveseluma pieeja ", Pirmsskolas vecuma beigās bērnam ir mazāk iekšēju ierobežojumu, nekā tas bija mazbērna vecumā, un viņš saņem mazāk ārēju, sabiedrības diktētu ierobežojumu, nekā tas būs skolas vecumā. Tāpēc šo periodu var nosaukt par maksimālo viņa spontānās rīcības periodu. (27; 15) Audzinātājiem iesaka pieradināt bērnus pie īpašām signālu sistēmām, uz kurām bērni reaģētu un kuras būtu zīme, ka jāpārtrauc. Tas palīdzētu attīstīt paškontroli, kas ir viens no galvenajiem šī perioda audzināšanas uzdevumiem. Jāmāca saskaņot 2 principus ­ "Es gribu!" un " Man vajag!". [17; 78]
Š. Amonašvili sešgadīgā bērna pretrunīgo uzvedību izskaidro aktuālo vajadzību un impulsīvās aktivitātes situācijas. Sešgadīgajam bērnam rodas visdažādākās vajadzības, kuras viena otru pakāpeniski nomaina. Īpatnība ir tā, ka vajadzības tiek pārdzīvotas kā neatliekamas. Tās liek tūlīt bērnam ķerties pie to apmierināšanas, t.i., liek darboties, iepriekš nepadomājot par sekām.
[25; 17] Šīs spontānās rīcības pamatā ir bērna aktivitāte, kuras cēloņi un veidi var būt dažādi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1173188
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register