Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
9,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:973288
 
Evaluation:
Published: 08.02.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Kas ir snovbords?    3
2.  Snovborda vēsture    3
3.  Snovborda inventārs    4
3.1.  Dēļi    4
3.2.  Stiprinājumi    5
3.3.  Zābaki    5
3.4.  Ķiveres, brilles un citas lietas    6
3.5.  Apģērbs    6
4.  Sīkāk par apģērbu    7
4.1.  Iekšējais slānis (jeb apakšveļa)    7
4.2.  Izolējošais slānis    7
4.3.  Materiāli    8
4.4.  Aizsargslānis    8
5.  Vai snovbords ir drošs?    8
5.1.  Mīti un patiesība    8
5.2.  Drošība: snovbords pret slēpošanu    9
5.3.  Ķivere – tas nav brīnumlīdzeklis    9
5.4.  Perspektīva    9
5.5.  Obligāta ķiveru lietošana    10
6.  Stāja uz dēļa    10
6.1.  Kura ir mana kāja?    10
6.2.  Kāju platums uz dēļa    10
6.3.  Kur jāstāv uz dēļa?    10
6.4.  Stājas leņķi    11
7.  Kalnu kultūra    11
7.1.  10 lietas, kas jāzin katram dēļa braucējam    11
7.2.  Kā uzvesties?    12
8.  Snovborda trases Latvijā    13
8.1.  Baiļi    13
8.2.  Cīrulīši    14
8.3.  Dāmu paradīze    14
8.4.  Pārsteigumkalns    15
8.5.  Siguldas pilsētas trase    15
8.6.  Zviedru cepure    15
Extract

Īsti gan nav zināms, kurš pirmais izgudroja snovbordu, jo jau viduslaikos cilvēki laidās no kalniem lejā ar dēļiem. Par īsto snovborda dzimteni tiek uzskatīta Amerika.
Tātad, oficiālā versija ir tāda, ka viens no snovborda aizsācējiem bijis M. Dž. “Džeks” Barčets. Viņš no finiera izgrieza loksni, un savas kājas pie loksnes piestiprināja ar veļas auklas un zirgu grožu palīdzību. Pirmais “snovbords” bija izgudrots, bet tas vēl īsti nebija snovbords mūsdienīgā izpratnē.
Nākamais solis snovwborda attīstībā tika sperts tikai pēc 30 gadiem, kad kāds astotās klases skolēns (Toms Smits 1963. gadā) klases projektam uzbūvēja ski board jeb slēpju dēli. Pēc diviem gadiem – 1965. gadā – ķīmijas inženieris Šermans Popens sastiprināja kopā divas slēpes, lai viņa meita varētu braukt lejā pa sniegotajiem kalniem pie viņu Mičiganas mājām.
Viņa sieva tam deva nosaukumu The Snurfer, savienojot vārdus “snow” un “surf”. Snurferam priekšā bija piestiprināta virve, lai braucējs varētu to kaut cik kontrolēt. Daudzi viņa meitas draugi arī vēlējās snurferu, tāpēc Popens patentē ideju un sāk tos ražot vairumā. 1966. gada tiek pārdoti vairāk nekā pusmiljons snurferu, bet tie joprojām tiek uzskatīti tikai par rotaļlietu.
Popens organizēja sacensības ar snurferiem, un tajās piedalījās arī Džeiks Burtons, kas bija ieinteresējies par snurferiem. Džeikam ļoti patika snurferot, jo viņam nebija iespējas sērfot, jo viņa vecāki nepirka viņam sērfa dēli. Džeiks arī brauca labi ar slēpēm un piedalījās sacensībās, bet pēc kādas autoavārijas vairs nevarēja piedalīties sacensībās, tāpēc sāka arvien nopietnāk nodarboties ar snurfošanu.
Kamēr Burtons braukājās ar snurferu, Dimitrijs Milovičs, kas bija austrumu krasta serferis, braukājas ar kafejnīcas paplātēm lejā pa kalniem. Tas viņam ļoti iepatikās un viņš 1969. gadā sāka izstrādāt snovbordus, kuri ir kā sērfa dēļi, bet darbojas uz slēpošanas principiem. 1972. gadā viņš dibina firmu Winterstick. 1975. gadā par Miloviču un viņa izgudrojumu garu aprakstu uzraksta “Newsweek”, kas palīdz popularizēt snovbordu.
Nedaudz vēlāk Milovičs sniedz intervijas “Playboy” un “Powder”, par to izlasa Džeiks Burtons un tā iedvesmots dodas uz Londonderiju, Vērmontas štatā, lai sāktu savu sniega dēļu ražošanu. Viņš tos taisīja no koka, liecot ar tvaika palīdzību, un no stiklaplasta. Kad viņš 1979. gadā uzvarēja snufera sacensībās, un pārsteidza visus izdarot to ar savu paštaisīto dēli, kuram bija pirmie stiprinājumi, kas arī ļāva Burtonam uzvarēt sacensības, Popens nolemj vairs neražot snuferus un atgriezties savā agrākajā profesijā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register