Research Papers
Art, History and Culture
History, Culture
Balkāni, kulturālo atšķirību un nacionālisma problēmas-
Balkāni, kulturālo atšķirību un nacionālisma problēmas
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
Dienvidslāvijas ‘idille’ | 4 | |
Rietumeiropas ietekme | 5 | |
Septiņi soļi līdz Dienvidslāvijas sabrukšanai | 6 | |
Nobeigums | 9 | |
Izmantotā literatūra, materiāli | 10 |
Secinājums ir, ka iemesls Dienvidslāvijas sabrukumam bija destruktīva Rietumu ārpolitika, kuras mērķis bija iejaukties trauslajā reģionā, kurā jau tā bija bija daudz, līdz galam nesadzijušu pagātnes rētu. No Rietumu puses bija vajadzīgs tikai nedaudz, tikai „ kā iemest skalu ugunskurā”, lai aizsāktu „ugunsgrēku”, aizskartu tik sāpīgās pagātnes brūces. Bija neprātīgi šīs brūces atkal celt gaismā. Tās atkal ierosināja iznīcināšanu, genocīdu, lielāko civilkaru, kāds nebija redzēts kopš Otrā pasaules kara [..] Trūkstošas valsts autoritātes dēļ, nespējas vienoties savā starpā, etnisko strīdu dēļ, un, manuprāt, pats galvenais, vienmēr aklas paļāvības uz citu valstu palīdzību, neizzinot itkā tik nesavtīgās palīdzēšanas iemeslus, tā visa iespaidā Sākās Dienvidslāvijas civilais karš. Civilais karš bija ļaunākais, kas varēja notik, jo tas iesaistīja itin visus iedzīvotājus gan indivīdus, gan ģimenes. Piemērs, kad Serbi vēlējās kontroli savās rokās, iekļaujot zemi utt, Horvārija vēlējās to pašu un Bosnijas arī. Lai to sasniegtu Bosnijas valdība atbalstīja palīdzību no Amerikas. (Videomateriāls no Vrhbarje, Skolac Bosnia):
„Serbi un Muslmaņi tik ilgu dzīvoja kopā draudzīgi, bet tad Serbiem, ar asarām acīs, nācās pamest dzīvesvietu. Šis video pierādija, ka iepreikš medijos sniegtā informācija par Serbu nomelnošanu nebūt nav bijusi tik patiesa. Visi vienbalsīgi vēlējās atpakaļ Jugoslāviju tādu, kāda tā bija pirms civilā kara. Tā sākās Serbu sacelšanās pret musululmaņiem.”
Jugoslāvijas sociālisms atšķīrās no citiem sociālisma režīmiem, jo Jugoslāvija bija kā idille, kā paradīze, kas savu ieceri attaisnoja tikai sākotnēji, jo vienotas valdības trūkums šo idilli izpostīja. Līdzko tauta apjauta vajadzībau pēc autoritātes, tā sākās cīņa par to, kurš iegūs vēlamās autoritātes statusu. Karam beidzoties puse no Albānijas iedzīvotājiem bija pret neatkarību. Un iegūstot to, tie tik un tā nespēja aptvert kas tad īsti ir neatkarība. Redzētajā videomteriā, Jautājot iedzīvotājiem vai viņu valts ir neatkarīga, tie atbildēja pozitīvi, bet tie nepēja apstiprināt faktu, ka tie bez Amerikas klātbūtnes spētu pieņemt jebkādu lēmumu. Neapšaubāmi, Kosova gribēja justies kā daļa no Amerikas. Jugoslāvijas sabrukšana sākās dēļ aklas paļaušanās uz Ameriku, kā autoritāti. Un vispārēja ticība spēkiem ārpus Jugoslāvijas robežām. Nozīmīgs šķelšanaš iemesls bija akla ticība visam, ko vēsta mediji, neiedziļinoties, ka tā laikā mediju vēstijums nereti tika safabricēts par labu kādam konkrētam viedoklim. Visa pamatā bija arī cīņa par to, kas pagātnē kuram ko izdarīja un kurš to paveica ļaunāk. Nespēja skatīties nākotnē. Karš, kas sākās dēļ vājuma. Neticība pašiem sev.
…
Dienvidslāvija, un tās sākotnēji daudzsološā sistēma vien pāris vārdos ir grūti aprakstāma, tās idille bija redzama vienotā un draudzīgā valstī, kurā itin nekā netrūka, jo dzīves līmenis bija augsts, piemēram, ik gadu katram iedzīvotājam pienācās viena mēneša atmaksāts atvaļinājums; arī jau minētie labie dzīves apstākļi un bezmaksas medicīna, kā arī izglītība bija pieejama bez maksas. Dienvidslāvijai bija pašai sava sociālisma un ekonomikas forma. Katram tika garantētas darba iespējas valsts vadītās industrijās. Viennozīmīgi, tas bija sociālā tirgus veiksmes stāsts. Nenoliedzami, ka Jugoslāvija manāmi bija priekšgalā citām rietumeiropas valstīm. „Tā bija multietniska sabiedrība, kas dzīvoja harmonijā. Jugoslāvijas mērķis bija parādīt visai pasaulei to, ko viņi var paveikt strādājot kopā neatkarīgi no tā, kas noticis pagātnē. Ideja aizstāvēja vienlīdzību”. Jaatzīst, ka tik tiešām šai zemei piemīt kaut kas īpašs, tikai veljoprpjām prātam neaptverams ir jautājums kādēļ cilvēki ir izlējuši tik daudz asiņu šajā zemē un ko pie tā vainot. (..) Dienvidslāvija, prezidenta Josip Broz Tito valdīšanas laikā bija pārtikusi valsts. Valsts vadītāja harisma bija svarīgākais elements šajā civilajā reģionā. Viņš bija pirmais cilvēks, kas spēja, vienmēr savstarpēji konfliktējošās, Balkānu nacionalitātes savest kopā. Septiņdesmito gadu laikā ekonomika piedzīvoja strauju attīstību un kāpumu. Viss bija labi kā ‘idillē’ un cilvēki bija laimīgi. Līdz ar Tito fizisko pazušanu, Dienvidslāvija, arī psiholoģiski tika lemta bojāejai.
- Balkāni, kulturālo atšķirību un nacionālisma problēmas
- Mūzika Indijā
- Renesanses laikmeta filosofija
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Renesanses laikmeta filosofija
Research Papers for university8
-
Mūzika Indijā
Research Papers for university6
-
Jānis Čakste kā sabiedrisks darbinieks un cilvēks
Research Papers for university4
Evaluated! -
Latviešu kultūras saglabāšana ASV
Research Papers for university130
Evaluated! -
Raganu un ķeceru prāvas viduslaiku Eiropā
Research Papers for university33