Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:155004
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.08.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 17 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Polijas-Zviedrijas karš    4
3.  Vidzemes teritorijas atjaunošana pēc kara    6
3.2.  Zemes piešķiršana Vidzemē    10
4.  Muižu redukcija    15
5.  Zviedru politika baznīcas un skolu lietās    18
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra un avoti    22
Extract

Tā dēvētie „zviedru laiki” Vidzemē pastāvēja gandrīz veselu gadsimtu. Šī posma vērtējums ir pretrunīgs. No vienas puses, šajā laikā pastiprinājās dzimtnieciskais jūgs. 1668.gadā izdotie Vidzemes policijas likumi noteica, ka latviešu zemnieks ir „vairāk vergs, nekā dzimtcilvēks.” Pieauga nodevu un klaušu apjoms.
No otras puses, tika ierobežota muižnieku patvaļa. Latviešu zemnieki ieguva tiesības sūdzēties par saviem apspiedējiem, meklēt aizstāvību pie tiesas. Muižu redukcijas rezultātā atsevišķi saimnieki kļuva turīgi, pat atbrīvojās no muižnieku varas. Zemniekiem kļuva pieejama izglītība, veidojas un attīstījās latviešu rakstu valoda. „Zviedru laiku” beigu posmā Kārļa XI veiktās reformas, kuru mērķis bija stiprināt karaļa absolūto varu, ievērojami uzlaboja Vidzemes zemnieku saimniecisko un tiesisko stāvokli, deva nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas garīgajā attīstībā.
Galvenais šī darba uzdevums ir radīt plašāku izpratni par „zviedru laikiem,” izmantojot literatūru analīzi, apskatot sekojošus jautājumus: Polijas –Zviedrijas karš, Vidzemes teritorijas atjaunošanas darbi pēc poļu – zviedru kara. Zemnieku stāvoklis pēc arklu revīzijām, muižu redukcijas. Kā arī latviešu zemnieku skološanās un baznīcas, tas ir, luterāņu konfesijas attīstība „zviedru laikā.”
Zviedru valdības sākumā sakarā ar Livonijas un poļu – zviedru kara postījumiem Vidzemes zemnieku stāvoklis bija ļoti grūts. Tomēr pamazām viņi atspirga. Bet tad jo drīz – ap XVII gs. vidu - zemniekus piemeklēja atkal posta dienas – zviedru karš ar poļiem un krieviem. Šai laikā ienaidnieki vairākas reizes ielauzās Vdzemē, postīdami zemnieku labklājību. Tikai pēc šo karu izbeigšanās (1660. un 1661.g.) zemē iestājās ilgāks miers.
Lai cīnītos ar nodarītajiem postījumiem vajadzēja nodibināt kara notikumu saviļņotā zemē mieru, kārtību un drošību. Liela nozīme ir Gustava Ādolfa personībai. Pēc viņa rīkojumiem tiek ieviestas dažādas kārtības un likumi. Kristīnas valdīsanas laikā nostiprinās dzimtbūsana, kas uzliek vēl vairāk klaušu zemniekiem. Vēlāk Kārļa XI valdīsanas laika notiek izmaiņas, kas uzlabo zemnieku stāvokli, ne velti Kārlis tiek dēvēts par „zemnieku karali.”…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register