Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:169422
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.02.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Kultūra un pareizticība Krievzemē    3.,4
  Izglītība Krievzemē    4
  Politiskā sistēma    5
  Ievērojamas personas    6
  Ievērojamas vietas un celtnes    7
  Ievērojami notikumi Krievzemē    8
  Saimniecība    9.,10.,11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Kultūra un pareizticība Krievzemē.
9. gadsimta otrajā pusē Austrumeiropā izveidojās Senkrievu valsts, kura gan kultūras, gan sociāli ekonomisko apstākļu ziņā dažādos valsts rajonos bija atšķirīga. Piedņepra un Novgorodas apgabals attīstījās straujāk. Arī senās Krievijas kultūra attīstījās dažādi, tomēr bija arī zināmas kopīgas kultūras iezīmes, galvenā- tuvība ar skitu un seno slāvu cilšu tradīcijām. Senkrievu valsts augstais kultūras līmenis lielā mērā ir saistīts ar austrumslāvu kultūru. Senkrievu kultūra lika pamatus turpmākajai baltkrievu, krievu un ukraiņu kultūrai.
Slāvu cilšu mitoloģiskie priekšstati rakstiski fiksēti 10.- 13. Gadsimtā, kad slāviem sāka veidosies dievu panteons. Visagrāk kristietība skāra dienvidu slāvus, tāpēc viņiem panteons nemaz neizveidojās.
Tirdzniecības sakari ar Grieķiju sekmēja Krievzemes iepazīšanos ar kristīgo ticību. Vēl pirms kristietības ieviešanas Krievzemē bija daudz kristiešu.
988. gadā kņazs Vladimirs, būdams pagāns, vēlējās precēt kristīto kņazieni Annu, viņam nācās pirms kāzām kristīties. Ar to, Vladimira uzraudzībā, sākās tautas kristīšana. Kijevā Vladimirs tautu kristīja Dņepras un tās pietekas Potčinas krastos. Kristīšanas vietās tika uzceltas baznīcas. Kristīšana pārsvarā tika veikta miermīlīgi , tikai novgorodieši tai sākumā pretojās. Tiesa, Krievzemes nomalēs kristietību pieņēma vairākus gadu desmitus vēlāk.
Kņazs Vladimirs ‘’ieveda’’ Kijevas Krievzemi Eiropas kristīto zemju skaitā. Pareizticība tika ieviesta, balstoties uz Bizantijas tradīciju, tā savukārt balstījās uz antīko kultūru- skolās mācīja Homēru, Platonu, Aristoteli.
Vladimira reforma sekmēja Krievzemes strauju attīstību. No Bizantijas ieradās arhitekti, meistari, kuriem ceļot mūra baznīcas, līdzās strādāja arī vietējie. No Bizantijas ieradās arī garīdznieki.
Arī pagāniskās Krievzemes kultūra netika aizmirsta, un apvienojumā ar jaunajām vēsmām izglītībā un kultūrā radās savdabīga, neatkārtojama viduslaiku Krievzemes kultūra. Šī savdabība pirmām kārtām izpaudās estētiskajā, nevis filozofiskajā pasaules uztverē. Daiļrade un skaistuma izjūta pārņēma tās funkcijas, kuras citu zemju kultūrās veica abstraktā domāšana. Krievzemē viena no raksturīgākajām kultūras izpausmēm bija reliģiozitāte.
Vēl viena ļoti būtiska senkrievu kultūras iezīme ir dubultā ticība- pagānisms lieliski sadzīvoja ar pareizticību. Pagānisms reliģiskajos rituālos tika iznīcināts ļoti miermīlīgi: pagānisko dievu tēlus noslīcināja upē un tie it kā tika nomazgāti un aizvadīti., bet pagānisms, sevišķi zemkopībā un sadzīvē, bija dzīvs un ,šķiet, tāds ir pat tagad.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1138841
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register