Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:212140
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Inki    4
1.1.  Seno inku dzīves vieta    4
1.2.  Seno inku valsts pārvalde    5
1.3.  Seno inku lauksaimniecība    6
1.4.  Inku reliģija    7
1.5.  Inku māksla un rakstība    8
1.6.  Inku kara māksla un mūmijas    8
1.7.  Inku bojāeja    9
2.  Maiji    10
2.1.  Maiju priekšteči un izcelšanās    10
2.2.  Maiju dzīves vieta    11
2.3.  Maiju izskats    11
2.4.  Maiju garīdzniecība un reliģija    12
2.5.  Maiju lauksaimniecība    13
2.6.  Maiju rakstība, māksla, kalendāri    14
2.7.  Maiju izzušana un pēcteči    15
3.  Acteki    16
3.1.  Acteku izcelšanās, valdība    16
3.2.  Acteku iedzīve    17
3.3.  Acteku upurēšana, reliģija    18
3.4.  Acteku kalendārs    19
3.5.  Acteku armija, vergi    20
3.6.  Acteku bojāeja    21
  Nobeigums    22
  Pielikums    23
  Izmantotā literatūra    24
Extract

Pretēji Indijas un Ķīnas kultūrām, kuras nepārtraukti attīstījušās no vissenākajiem pirmsākumiem līdz mūsdienām, par Amerikas senajām kultūrām diemžēl jāsaka, ka tās beigušas pastāvēt aptuveni pirms četrsimt gadiem, kaut arī paši šīs kultūras nesēji turpina dzīvot savos pēcnācējos, kurus šajā kontinentā varam sastapt arī šodien.
Laika gaitā radušās dažādas versijas par ceļiem, pa kādiem senie cilvēki nonākuši Amerikā. Visticamākā no tām izsaka pieņēmumu, ka aptuveni pirms 30 – 40 tūkstošiem gadu Sibīriju ar Aļasku savienojusi sauszemes pāreja, pa kuru no Āzijas kontinenta klejojošās pārceļotāju ciltis, sekojot medījumam, nonākušas Ziemeļamerikā. Pirms 12 tūkstošiem gadu tās sasniegušas Centrālameriku, bet astotajā gadu tūkstotī jau bija šķērsojušas visu Dienvidameriku. Ir atsevišķas versijas, kurās apgalvots, ka Dienvidamerikā pārceļotāji nonākuši jau 20.gs. p.m.ē.
Atšķirīgi no Indijas un Ķīnas, Jaunās Pasaules pašas senākās kultūras neveidoja milzīgas impērijas. Tās drīzāk bija etniskas grupas, kuras vienoja izcelsmes, mitoloģijas, bieži vien arī tradīciju kopība, bet nodalīja valodas atšķirības. Tās varēja savā starpā apvienoties, nošķirties un atkarībā no situācijas mainīt savu apmešanās vietu . Ap 2500. – 1500.g. p.m.ē. dažas no šim grupām pārorientējās uz zemkopību, veidojot pastāvīgas apmetnes, kas pamazām tapa par civilizāciju centriem. Kā nozīmīgākās varam minēt maiju un acteku civilizācijas Centrālamerikā un inku valsti Dienvidamerikā. Šo kultūru savdabība neļauj tās sajaukt ar ne vienu no Vecās pasaules kultūrām. Visspilgtāk tā izpaužas mitoloģijā, arhitektūrā un mākslā.
Meklējot Centrālajā Amerikā maiju un acteku kultūru priekštečus, nonākam pie arheologu liecībām par senāko Amerikas pilsētu Laventu un tās cēlajiem olmekiem (šīs nezināmās civilizācijas nosaukums dots pēc olmeku cilšu grupas, kas 11. – 14. gs. dzīvoja Meksikas teritorijā, Tobasko un Verakruskas tropiskajās zemienēs). Šīs kultūras pastāvēšana tiek datēta, sākot ar 2. gt. Vidu p.m.ē. līdz pat mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem, bet par īpašu uzplaukuma periodu uzlūkots laiks no 800. – 400. g. p.m.ē.
Inki jeb inku tauta sākotnēji ir neliela indiāņu cilts, kas 12. – 13. gadsimtā izveido vienu no senākajām Dienvidamerikas civilizācijām. Inki kļūst par iepriekš minēto kultūru mantiniekiem. Inku valsts priekšgalā atrodas Inka, Saules dieva dēls, neierobežots valdnieks – augstākais inks.
Senie Inki dzīvoja tur, kur tagad atrodas Peru. Inku valsts bija Tauantinsuja. Inki runāja kečvu valodā. Inku civilizācijas pirmsākumi meklējami aptuveni 1100. g.m.ē., inku valsts pastāvēja aptuveni 300 gadu. Galvaspilsēta bija Kusko – tai bija divas daļas – augšējā Kusko un apakšējā Kusko. Augšējā mita vienkāršās tautas pārstāvji, bet Dienvidu daļā mita inku aristokrātija.
Inkiem bija vairāki nozīmīgi tempļi – Saules templis, Varavīksnes templis, Mēness templis, Veneras templis, Pērkona un Zibens tempļi. Tie bija loti krāšņi un skaisti. No ārpuses visi bija apstrādāti ar zeltu, bet no iekšpuses kā nu kurais. Tajos bija mūmijas, altāri un rotājumi.
Kusko pilsētā bija zelta dārzs, kuru paši inki dēvēja par astoto pasaules brīnumu. Tajā visi izvietotie koki, augi un dzīvnieki bija izgatavoti no zelta.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1179019
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register