Jēdzieni kultūras vēsturē

KULTŪRA - lat.cultura „kopšana, apstrādāšana, audzināšana” – viss, ko cilvēku sabiedrība radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām; šaurākā nozīmē – cilvēku garīgās dzīves un sociālās uzvedības normu sfēra.
KULTUROLOĢIJA – kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
ARHETIPS - pirmparaugs, pirmtēls. Tipisks vai ideāls savas sugas (klases) pārstāvis. Speciālākā nozīmē par arhetipiem dēvē arī galvenās, kolektīvajā bezapziņā smeltās lomas vai scenārijus, kuru ietvaros cilvēki sliecas dzīvot un darboties. Personiskās bezapziņas saturi galvenokārt ir tā sauktie emocionāli ietonētie kompleksi, kas veido dvēseliskās dzīves personisko intimitāti. Turpretim kolektīvās bezapziņas veidojumi ir tā sauktie arhetipi. Kolektīvi neapzināto veidojumu gadījumā runa ir par aizseniem vai sākotnīgiem tipiem, t.i., kopš seniem laikiem klātesošiem vispārējiem tēliem. Arhetipi ir motīvi, kas pastāvīgi atkārtojas mītos, mākslā un literatūrā. Labi pazīstama arhetipu izpausme ir pasaka (piemēram, pamāte, ragana).…