Francijas revolūcija

10. Napoleona Bonaparts diktatūra un konstitūcijas
• Napoleons Bonaparts arī Franču imperātors Napoleons I-dzimis kā Napoleons di Buonaparte bija Francijas militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.
• Pēc neveiksmīgā Ēģiptes karagājiena 1799. gada oktobrī N. Bonaparts pameta karaspēku Ēģiptē un atgriezās Parīzē, kur brieda opozīcija Direktorijas režīmam.
• N. Bonaparts šķita īstā persona, kas spētu glābt valsti no sabrukuma.
• 1799. gada 9. novembrī notika apvērsums – 18. brimēra (mēneša nosaukums, kurā tas notika) valsts apvērsums. To vadīja ģenerālis N. Bonaparts.
• 1799. gadā par Francijas Republikas pirmo konsulu kļuva Napoleons Bonaparts. Viņš pasludināja, ka revolūcija ir beigusies. Francijā nodibinājās diktatūra, tā bija armijas un tās ģenerāļa diktatūra, nevis partijas un tās vadītāju diktatūra.
11. Napoleons kā imperators
• 1804. gadā, Romas pāvestam klātesot, Napoleons Bonaparts kronēja sevi par Vācijas imperatoru un uzlika galvā imperatores kroni arī savai sievai. Francijas valdījumus Napoleons nosauca par impēriju.
• Patiess Napoleona I sasniegums bija jaunas izglītības sistēmas radīšana. Valsts uzņēmās izglītības organizētāja lomu, atzīstot sabiedrības izglītošanu par valsts interešu sfēru.
• 1802. gadā tika nodibināta izglītības ministrija, kura sagatavoja vienotu mācību plānu. Tika izveidota trīspakāpju izglītības sistēma.
…