Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:280476
 
Evaluation:
Published: 25.05.2009.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  Divupes ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas apstākļi    4
  Zemkopības attīstība Divupē    4
  Divupes sākotnējie iedzīvotāji    5
  Riteņu transporta izgatavošana    5
  Tirdzniecība Divupē    6
  Mēness kalendārs    7
  Rakstības attīstība Mezopotāmijā    7
  Reliģija    8
  Tempļi    9
  Sākotnējās sabiedrības struktūra    10
  Vēlākās Divupes tautas    10
  Likumdošana    11
  Divupes sasniegumi    12
  Behistunas klints – divupiešu vēstures atslēga    12
  Bildes    13
  Izmantotā literetūra    15
Extract

Zemkopības attīstība Divupē.

Pavasaros palu laikā pārplūdušo upju ūdeņi nesa sev līdzi dažādas izskaloto iežu daļiņas, kā arī augu atliekas, tādēļ tie bija duļķaini. Ūdeņiem noplokot, duļķes nosēdās, veidojot dūņu kārtu. Šāda dūņaina augsne ir ļoti auglīga.
Pirmie iedzīvotāji Divupē līdzenumā sāka apmesties jau sirmā senatnē, iespējams, ka pirms 10 gadu tūkstošiem. Cilvēki zvejoja zivis, biezajos niedrājos medīja zvērus un putnus. Ar laiku Divupes iedzīvotāji sāka apgūt zemkopību un lopkopību, tomēr galvenais izstikas avots viņiem vēl bija medniecība un zvejniecība.
Šie cilvēki vēl nebija spējīgi cīnīties ar dabas spēkiem. Plūdos bojā gāja viņu mājokļi, zemākajās vietās iekoptie tīrumi pārpurvojās, bet augstākajās vietās izdega no sausuma.

Divupes sākotnējie iedzīvotāji.

Ap 5. gadu tūkstoti p.m.ē. Divupes līdzenumā ieradās jauni iedzīvotāji, bet pirmiedzīvotāji daļēji pārcēlās uz citiem apvidiem vai arī palika dzīvot kopā ar atnācējiem. Nav zināms, no kurienes šie ļaudis ieradās, bet ir zināms, ka viņi bija prasmīgi zemkopji, kas jau zināja metālapstrādes noslēpumus. Vēsturnieki šos cilvēkus dēvē par šumeriem.
Šumerus uz sasniegumiem lielākoties iedvesmoja apvidus klimats un ģeogrāfiskais stāvoklis. Neraugoties uz to, ka augsne starp Tigras un Eifratas lejtecēm bija ārkārtīgi auglīga, būtiski nepieciešama bija apūdeņošana, jo astoņus mēnešus gadā nelija gandrīz nemaz un pavasara lietusgāzēs nāca par vēlu – nozīmīgākās graudaugu ražas tika ievāktas jau aprīlī. Vasaras mēneši Šumerā graudaugiem nebija labvēlīgi, jo temperatūra sasniedza vairāk nekā 500 C un saule zemi izdedzināja. Vietējo situāciju papildus ietekmēja arī tas, ka Šumerai nebija savu dabisko izejvielu – ne akmeņu, ne minerālu, pat ne koku. Tas nozīmēja ka iedzīvotājiem nācās cieši iesaistīties tirdznieciskos sakarosun turēt vaļā acis un ausis, lai savā labā izmantotu katru iespēju atjaunot ekonomisko līdzsvaru. Citiem vārdiem, šumeri nevarēja vienkārši tērēt dabas bagātības – viņiem nācās „dabu pakļaut”.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register