Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:320709
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Dienvidāzijas reģiona politiski ekonomiskā stāvokļa raksturojums 20.gadsimta sākumā un kara cēloņi   
2.  Krievu-japāņu kara gaita   
2.1.  Kara gaita 1904.gadā   
2.2.  Kara gaita 1905.gadā   
3.  Kara rezultāti un to starptautiskā nozīme   
  Nobeigums   
Extract

Referāta tēma - Krievu-japāņu karš. Rakstot referātu, vēlējos tuvāk noskaidrot ģeopolitisko un ekonomisko stāvokli Dienvidaustrumāzijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, kā arī noskaidrot kara cēloņus, izsekot kara gaitai un noskaidrot kara sekas.
20.gadsimta sākumā Japāna strauji veidojās par modernu ekonomiski attīstītu valsti un centās ieņemt līdzvērtīgu stāvokli starp citām Rietumieropas attīstītajām valstīm.
Dienvidāzijas reģiona politiski ekonomiskā stāvokļa raksturojums 20.gadsimta sākumā un kara cēloņi.

19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā vairākas Rietumeiropas lielvalstis un ASV sacentās par ietekmi, tirgiem un jaunām teritorijām Dienvidaustrumāzijā. Savas intereses šajā reģionā bija arī Krievijai, Ķīnai un Japānai.
20.gadsimta sākumā Japāna bija vienīgā valsts Āzijā, kas sasniegusi industriāli augsti attīstītu ekonomisko stāvokli. Japāna veiksmīgi bija pārvarējusi veco feodālo iekārtu un izolāciju ,sekmīgi reformējot ekonomiku, izglītību un militāro sfēru. Japāna mērķtiecīgi pārņēma visu progresīvo no Rietumeiropas. Tika centralizēta nodokļu sistēma, izdoti lieli valsts naudas resursi rūpniecības attīstībai. Attīstījās arī militārā rūpniecība, armija, jūras kara flote, tika piesaistītas koloniju izejvielas-galvenokārt ogles kā kurināmais kuģiem. Turklāt valstī attīstījās agresīvs nacionālisms.
Savukārt Ķīna 20. gadsimta sākumā pārdzīvoja saimniecisko sastingumu ar novecojušu lauksaimniecisko ražošanu. Kaut arī valstī bija lielas akmeņogļu un dzelzsrūdas bagātības, rūpniecība maz attīstīta. Ķīna bija valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu, kas dzīvoja lielā nabadzībā. Neapmierinātība ar šādu politisko un ekonomisko sistēmu izraisīja vairākas sacelšanās un nemierus. Turklāt Rietumeiropas valstis arvien vairāk iejaucās Ķīnas ekonomikā un politikā, realizējot t.s. atvērto durvju politiku.
Koreja 20.gadsimtā iegāja kā ļoti atpalikusi Āzijas valsts. Valsts pārvalde raksturojās ar augstu birokrātiju un korumpētiem ierēdņiem. Korejas iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību un slīga lielā nabadzībā. Tādējādi likumsakarīgi, ka Koreja ģeopolitiski un ekonomiski bija pievilcīga pārējo reģiona valstu teritoriālo ambīciju realizēšanai.
Krievija 20.gadsimta sākumā izvietojusies 22 miljonus kvadrātkilometru platībā gan Eiropas, gan Āzijas daļā. Valsts galva cars Nikolajs II –nemākulīgs, neuzņēmīgs, viegli ietekmējams valdnieks, kas realizē diktatūru ar novecojušām un stagnējošām metodēm. Ekonomika attīstās galvenokārt uz lauksaimniecības rēķina-lai arī valsts bagāta ar izejvielām. Rūpniecība ļoti atpalikusi, izņemot transporta rūpniecību, kur tiek būvēts Transsibīrijas dzelzceļš. Nelielā apjomā –dzelzs, ogļu un naftas ieguve, kā arī kuģu būve. Aug tautas neapmierinātība ar vispārēju nabadzību, rodas kreisās politiskās partijas.
Japāna, sajuzdamās arvien spēcīgāka, realizē agresīvu ārpolitiku.1876.gadā Japāna okupē Boninu un Rjukju salas.1894.gadā Japānas un Ķīnas intereses sadūrās Korejā. Abas valstis iesaistās nemieros Korejā, kas pāraug Ķīnas –Japānas karā. Spēcīgāks izrādās Japānas karaspēks, kas iekaro Dairenu, Veihai, Šaņdunu, Seulu. Ķīna spiesta piekāpties.1895.gada 17.maijā tiek noslēgts Simonseki līgums, kas paredzēja, ka Ķīna atsakās no Korejas kā vasaļvalsts, kā arī piešķīra Japānai Formozu salas(tagad Taivana),Portartūru un Ļaodunas pussalu, kā arī kontribūcijas. Tomēr Krieviju, Franciju un Vāciju neapmierina šāds straujš Japānas varenības pieaugums un tās pierunā Japānu atdot Ļaodunas pussalu par lielāku kontribūciju. Šādu trīskāršu iejaukšanos ar sašutumu uzņēma Japānas sabiedrība un rezultātā Japāna palielina armiju un īsteno plašu bruņošanās programmu t.sk. jaunu kara kuģu būvi.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register