Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:326690
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Kā jau katrā kultūrā arī Grieķijā mīti un dievi ir viena no kultūras un savdabības sastāvdaļām, kas atšķir tieši šo valsti, padara tik īpašu un neatkārtojamu. Katrs grieķu dievs ietekmēja kādu dzīves sfēru. Grieķu izpratne par dzīvi un dievībām ir ietekmējusi visu Eiropu, tādēļ ir tik nozīmīgi izzināt grieķu kultūras sīkumus, lai mēs izprastu uz kādiem pamatiem balstās mūsdienu filozofija un izpratne par pasauli un tās kārtību. Tieši Sokrāts, Aristotelis un Platons ir pamatlicēji mūsdienu filozofijai. Ne tikai filozofijas pamatu likšana ir grieķu panākums, bet arī lielais ieguldījums pasaules izpratnē. Protams, Grieķijā ir 7 pasaules brīnumi.
Tomēr mūsdienu cilvēks nekad īsti nesapratīs, ko grieķiem nozīmēja viņu dievi, iespējams, tas ir tāpat kā ar mūsu(latviešu) dievībām. Grieķi vienmēr saviem dieviem ir veltījuši ļoti lielu lomu sadzīvē. Tāpat kā mūsu senči, arī grieķi upurēja, veltīja dieviem kādu velti, lai iegūtu to labvēlību (skaidrs piemērs ir Homēra sarakstītais daiļdarbs „Odiseja”, kurā galvenais varonis zākā Poseidonu, rezultātā viņš saņem dieva dusmas- ilgi klejo pa jūrām līdz nonāk savā dzimtenē.)
Sākotnēji ļaudis lietas fetišizēja (fetišs - priekšmets, kam tiek piedēvēts pārdabisks, maģisks spēks). Jebkurš priekšmets pirmatnējā cilvēka acīs varēja kļūt par dvēseles mājokli, pārdabisku spēku patvērumu. Tā Zevu kādā no Peloponēsas pilsētām pielūdza kā akmens piramīdu, bet Arkādijā kā kolonnu. Savukārt Hēru Boiotijā saskatīja koka stumbrā. Nereti Zevu saista ar ozoliem. Dodonas pilsētā ap Zeva svētnīcu bijusi ozolu birzs, kurā priesteri tulkojuši varenā dieva gribu pēc koku lapu šalkām.
Fetišizēti tiek arī dzīvnieki, kas vēlākajos mītu variantos minēti kā viena vai otra dieva simboli. Dievu valdnieka Zeva pavadonis ir ērglis. Tā simboliskās nozīmes pamatā ir tādas ērgļa īpašības kā spēks, izturība, lidojuma augstums. Atēnas atribūts ir pūce. Pūce spēj redzēt tumsā, tālab to uzskatīja par gudrības iemiesojumu. Savukārt Afrodītes putns ir balodis.
Olimpa dievu uzvara nekad nebija pilnīga, jo grieķu tauta nekad nebeidza ticēt ļaundabīgajam mirušo spēkam un neļāva sev atņemt akmens un koka elkus.
Grieķu mitoloģiskajiem priekšstatiem bija noteikta shēma, noteikta kārtība, no kā kas radītie; kas bijis iesākumā, kas pēc tam.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1155627
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register