Svētā savienība

1.1. „Svētās savienības” izveidošanās
„Svētā savienība” ir Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību principiem, kuru noslēdza uzvarētājvalstis Vīnes kongresa laikā. Līgums tika noslēgts triju valstu (tā saukto Austrumu galmu) vadītāju starpā 1815. gada 26. Septembrī. Šīs valstis bija Prūsija, kuru pārstāvēja tās karalis Frederiks Viljams III, Austrija (imperators Francis I) un Krievija (cars Aleksandrs I).
Šīs idejas iniciators bija Krievijas cars Aleksandrs I, kurš bija kļuvis ļoti reliģiozs, un apzinādamies savu nopelnus Napoleona gāšanā, viņš uzņēmās uzdevumu - pārveidot starptautisko sistēmu un tās dalībniekus.
Cars Aleksandrs I uzskatīja, ka jauno reformu vajadzētu balstīt uz to, ka līdzšinējās starptautiskās attiecības ir jāmaina jau pašos pamatos, kā par pamatu izmantojot kristīgās vērtības.1

1. 2. „Svētās savienības” pamatidejas.
Līguma galvenās idejas bija šādas:
Tika paziņots, ka pastāvošajam Aktam nav cita mērķa kā publicēt viņu noteiktos lēmumu, gan attiecīgo valstu administrēšanā, gan politiskajās attiecībās ar citām valdībām, par paraugu ņemot reliģiskos priekšstatus, galvenokārt tādus kā taisnīgums, kristiešu žēlsirdība un miers.…