Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:403968
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.01.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Brīvlaišana    4
1.1.  Zemnieku raksturojums un dzimtbūšanas atcelšana    4
1.2.  Brīvlaišanas posmi    6
1.3.  Kalpu brīvlaišana    7
2.  Likumi    9
2.1.  Mantošana un līgumu noteikumi    10
2.2.  Nomas līgumi    12
2.3.  Kalpošanas līgumi    13
3.  Zemnieku nastas un nemieri    14
3.1.  Klaušas un nodevas    14
3.2.  Zemnieku nemieri    15
3.3.  Nodokļi    17
  Secinājumi    18
  Izmantotās literatūras saraksts    18
Extract

19. gs. zemnieki bija skaitliski lielākā un saimnieciski aktīvākā iedzīvotāju masa, kurai bija liela nozīme. Gadsimta sākumā lielākā daļa zemnieku joprojām bija dzimtcilvēki, kuri bija apspiesti, dzīvoja noslēgtā pasaulē, blīvi apdzīvoja sētas. Viņiem nebija nekādu pašnoteikšanās tiesību. Baznīcas, krogi un tirgus bija galvenās satikšanās vietas. Dzīvoja lielās ģimenēs vairākās paaudzēs vientelpās, retāk divas telpas. Ikdienas darbs bija smags, nogurdinošs un fiziski grūts, jo klaušas pieauga, bet laika nepietika, ko apstrādāt visu un darbarīki bija primitīvi.1
Zemnieks piederēja pie vienas no četrām kārtām kuras bija apstiprinātas Krievijas likumos. Pie zemnieku kārtas piederēja ikkatrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta. Piederību pagastam ieguva sasniedzot nodokļu maksātāja vecumu. Izkļūt no savas kārtas bija ļoti grūti vai pat neiespējami. No 1917. g. varēja to darīt, kad pieņēma likumu.2
Zemnieku kārta iedalījās vairākās grupās. Pirmajā grupā iekļāva visus saimniekus, ieskaitot lauku un mežu sargus, zvejniekus u.c., kas pārvaldīja zemnieka mājas. Otrajā grupā iekļāva visus strādniekus, kas dzīvoja pie saimnieka un saņēma algu, visas zemnieces, iebūvieši, vaļinieki, amatnieki u.c. Trešajā grupā ietilpa visi muižas cilvēki, dzimtzemnieki, kas, neatkarīgi no tā vai muižniekam bija īpašums vai nē, nebija pierakstīti pie zemes.3
Valdības politika, muižnieku pozīcija un zemnieku reakcija ietekmēja zemnieku stāvokli 19. gs. Tas izsauca plašus nemierus cauri visam brīvlaišanas posmam.4
Raksturojot dzimtbūšanas atcelšanu, tad to var skaidrot drīzāk kā eksperimentu, ko pavēlēja izdarīt Aleksandrs I vēloties demonstrēt Eiropai vēloties demonstrēt sevi un īstenot Franču revolūcijas idejas.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1118449
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register