Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:405572
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Dejas ietērps antīkajā Grieķijā    4
3.  Kolizejs – nāves teātris    5
4.  No zemnieku svētkiem līdz baleta skatuvei    7
5.  Nobeigums    9
Extract

1. Ievads


Katrā zemē un kontinentā visos mākslas žanros deja ir cilvēka prieka, seksuālo vēlmju, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Eiropā pirmām kārtām jāmin Senā Grieķija un Roma ar savām nežēlīgajām spēlēm, sacensībām Kolizejā. Pievēršoties antīkās mākslas ideālu sabrukumam, kas apogeju sasniedza Kolizejā (Nāves teātris), dejas ceļu cauri viduslaikiem līdz renesansei, kad tautas deja kļuva par galma dejām un radās balets (1581). Top pirmā karaliskā dejas akadēmija, rodas pirmie baletmeistari un prīmas.
Īpašu uzplaukumu baleta māksla piedzīvo Francijas karaļa Ludviķa XIV laikā. Pats karalis dejo baletu. Eiropas valstu karaļi savās zemēs dibina karaliskās operas un baleta teātrus.
Dejas mākslas attīstība un metamorfozes cauri laikiem un laikmetiem, dejas mākslas saskarsme un simbioze ar citiem mākslas veidiem, ar cilvēku mūžseno vēlmi pārrotāties, pārģērbties un pārtapt, kas spožu izpaudumu radusi karnevālos.
Deja ikvienam sagādā milzīgu estētisko baudījumu.
Kopš sirmas senatnes šis mākslas veids tika uztverts kā dievišķa izpausme. Indijas dejas mākslu pārzināja Šiva. Antīkās jeb Senās Grieķijas dejas aizbildne bija viena no Apollona Musageta mūzām – Terpsihora. Senajā Grieķijā, attīstoties teātrim, radās pantomīma, deja tās ķermeniskajā izpausmē. Kustība, deja veido cilvēka plastiku, veicina harmoniju un skaistumu.
Dejas atveidojumi seno civilizāciju tēlotājmākslā ir vienīgie avoti, kas apstiprina dejas esamību kopš civilizācijas sākuma. Skulptūras, zīmējumi uz sienām ļauj spriest par dejas raksturu.
Deja, dejotājs tēlotājmākslā ir fiksēts kopš cilvēces attīstības pirmsākumiem. Eiropas agrīnās kristietības nostiprināšanas laikā mēs deju redzam gan kā slavējošu, gan kā nosodošu mākslu. [1; 13 – 14]


2. Dejas ietērps antīkajā Grieķijā

Par deju savu viedokli pauda arī tā laika filozofi Platons un Aristotelis. Viņi norādīja, ka bija sabiedriskās dejas un tās, kas ietilpa teātra izrāžu darbībā. Abas šīs formas bija saistītas ar mūzikas raksturu un tā izpausmēm. Visas žanru dejas vairāk bija emocionālas nekā intelektuālas.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register