Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:445170
 
Evaluation:
Published: 03.01.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Avots    3
  Ievads    5
1.  Grieķu un persu karš    6
1.1.  Maratonas kauja    7
1.2.  Kserksa uzbrukums Grieķijai    8
1.3.  Salamīnas kauja    9
1.4.  Grieķu un persu kara sekas    10
2.  Peloponēsas karš    11
2.1.  Peloponēsas kara cēloņi    13
2.2.  Peloponēsas kara rezultāti    14
3.  Trojas karš    15
3.1.  Mīts    17
3.2.  Sekas    18
3.3.  Nozīme    19
  Nobeigums    21
  Bibliogrāfija    22
  Pielikums    23
Extract

Nobeigums

Viens no Senās Grieķijas krīzes iemesliem bija savstarpējie grieķu kari, kuri pēc Persijas sakāves strauji izvērsās pašu grieķu starpā. Tādēļ tieši šie kari izcēlās visā pasaulē citu karu fonā, jo tie bija tik agresīvi un stratēģiski, ka tas grieķus padarīja par vienie no labākajiem karavīriem senajā vēsturē.
Tomēr senajiem grieķiem nepatika karot, viņi nepraktizēja vardarbību vardarbības dēļ.
No vienas puse tas bija apskaužams tituls, ka visi pielūdza tavu talantu, bet no otras puses karavīrs iekšēji var justies kā briesmonis, kurš nogalina nevainīgus cilvēkus. Tieši šajā vietā uzspēlēja psiholoģiskais faktors, jo kaujas laukā kareivim ir jābūt nelokāmam kā dzelzs tēraudam un ar labiem nerviem, lai pretinieki nejustu, ka kareivis ir nobījies.
Kā arī ģeniālās zināšanas karošanas mākslā, uzbrukuma taktikā bija ļoti liels pluss, jo viņus apmācīja cilvēki, kas nepazina žēlastību un iemacīja karaspēkam cietsirdību un agrevisitāti.
Par sengrieķu kaujām nav tapuši daudz mītu, slavenākais mīts bija par Trojas karu, uz kura pamata visi balstījās uz tiem notikumiem, kas tieši notika šajā karā. Bet pat mūsdienās neviens īsti nevar pateikt, kas tieši notika, un kādi notikumi izraisīja konfliktu un tā saasināšanos, tādēļ kā pierādinājums ir šis mīts. Bet vai to var uzskatīt par īstu pierādījumu? Daļēji, jo šis mīts var būt gan kā eposs, kurš nav balstīts uz patiesiem notikumiem, bet var arī būt kā tiešais pierādījums.
Izpētot kaujas stratēģijas senie grieķi šajā ziņā bija nepārspējami. Viņi varēja no paša sākuma noskaidrot ar spiegu palīdzību, kā viņu pretinieku cīnīsies un ar kādu stratēģiju, un tad izskaitļojot visus plusu un mīnusus izdomāja labāku taktiku, lai sakautu viņus. Vai arī labi sagatavoties kaujai gan fiziskajā ziņā, gan ekipējuma ziņā. Viņi tiešām bija īsti kareivji, kuri prata cīnīties, jo tas nebija tikai viņu darbs, bet gan griba cīnīties, griba būt labākajiem un parādīt pretiniekiem, kurš ir īstais saimnieks šajā kara laukā.
Kopsummā senie grieķi bija ļoti labi kareivji, kuri prata sabalansēt kaujas stratēģiju un tehniku, kuru vajadzēja pielietot īstajā brīdī skatoties pēc situācijas, kura bija izveidojusies karalaukā. Bet vai viņi bija labākie? Viņi bija vieni no labākajiem, bet ne labākiem, jo vienmēr pastāvēja iekšējās nesaskaņas un neuzticība. Bet skatoties un izanalizējot visas kaujas, senie grieķi panāca savu – viņi iemantoja slavu, apbrīnu un varu. Viņi bija kā paraugs, pēc kura varēja tiekties tie, kuri vēlējās kļūt par tādiem varoņiem kā viņi. Priekšā stāvēja ilgs un smags darbs, bet tas bija tā vērts, lai izjustu tās emocijas, kad tu esi uzvarējis kaujās, tev gavilē ļaužu pūlis un pats valdnieks paspiež roku un izrāda cieņu.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register