Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:461869
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Extract

IEVADS

Koloniālisms. Vēlāk –ieejot postmodernajā pasaulē- post koloniālisms. Jēdzieni, kurus var traktēt, skaidrot dažādi, no dažādiem rakursiem. Balstoties uz vēstures faktiem, to izpratnes, kā arī filozofijas, noteikti zināmā mērā- psiholoģijas.. tā varētu uzskaitīt virkni nozaru, kas kaut kādā veidā nodarbojas ar mēģinājumiem izanalizēt, izprast koloniālisma jēdzienu, kā procesu, tā veidošanās cēloņus un likumsakarības .
Līdzās augstāk minētajām zinātnēm un to disciplīnām arī antropoloģijas teorētiķi ir pievērsuši uzmanību jautājumam par koloniālismu. Referāta mērķis tad arī ir iepazīt antropoloģijas teorijas, kas kādā veidā mēģina skaidrot koloniālismu kā procesu, runā par to. Mēģināt saskatīt kopējo un atšķirīgo, viedokļu daudzveidību vai varbūt tieši pretēji, ka šajā jautājumā pastāv kāda unikāla, reti sastopama vienotība.
Tradicionāli koloniālisms tiek skaidrots, kā imperiālistisko valstu politika- ekonomiskā ziņā vāji attīstītu zemju apgūšana un pakļaušana. Kolonija- kā vārds no latīņu valodas, tulkojumā nozīmē apmetne.
-Zeme, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kura atrodas kādas valsts, metropoles varā.
Viens no daudzajiem kolonizācijas jēdziena skaidrojumiem: kādas valsts vai apgabala sagrābšana, ekspluatējot, reizēm pat iznīcinot vietējos iedzīvotājus.
Domāju, ka jēdzienu sīkāka analīze, apspriešana par to atbilstību nav īpaši nepieciešama, jebkurā gadījumā pastāvēs dažādi viedokļi, kas visspilgtāk varētu atspoguļoties dažādās teorijās, skolu uzskatos. Daudz saistošākas tad arī ir antropologu sniegtās atbildes kādēļ izveidojies koloniālisms, ko sevī ietver kolonizācija ar ko tā izskaidrojama un kādas sekas tā radījusi ne tikai vienas konkrētas zemes, tautas ietvaros, bet jau globālā mērogā.
Teorētiski apskatāmais laika periods ir 20.un 21.gs. taču, manuprāt, lai izprastu pilnvērtīgāk minēto laika posmu, nepieciešams aplūkot arī iepriekšējā gadsimtā pastāvošas teorijas, antropoloģijas virzienus.
Daži antropologi par zināmu pagrieziena punktu uzskata 19.gs., laiku pēc Napoleona kariem, karalienes Viktorijas valdīšanas laiku, kurš tiek raksturots kā miera un labklājības periods. Vienlaikus arī industriālas revolūcijas laiks, kad franču, britu, vācu un krievu koloniālās impērijas izpletās, vērojama strauja ekonomikas attīstība. Un līdzās tam- milzīgs iedzīvotāju skaita pieaugums- kā sekas, plaša migrācija.1

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register