Šaurākā nozīmē kultūru mēdz iedalīt materiālajā un garīgajā kultūrā. Vieglāk sākt ir ar garīgo – ar to saprot mākslu, literatūru, zinātni, izglītību, dažādas zīmju sistēmas, normas, likumus, morāli un zinātni un to uzskata par primāro un augstāko izpausmi. Materiālā kultūra ir cilvēka gara iemiesošanās lietās. Pie materiālās kultūras pieder tehnika, ražošanas pieredze, materiālās vērtības arī iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums.
Mūsu paaudze jau var lasīt un saskarties ar ļoti, ļoti garu mantojumu sarakstu, jo mēs dzīvojam jau 21.gadsimtā un katram gadsimtam, gadam, mēnesim un sekundei ir savi atklājumi un sava pagātne.
Gribu pieskarties tikai dažiem mums tuviem kultūras mantojumiem- vienam labam un otram diemžēl ne tik labam…
Dažu kilometru attālumā no Auces atrodas Ķeveles trejdeviņu svētavots , kurš itkā dabas brīnums kurus neatradīsiet nekur citur visā pasaulē. Pasaulē ir miljoniem avotu. Daži tūkstoši no tiem ir sevišķi iecienīti kā spirdzinoši un veselīgi minerālavoti, un veselības avoti. Bet bez tiem vēl zināms pavisam neliels skaits veselībai sevišķi svētīgu avotu, kurus tautā sauc par svētavotiem. Visā Rietumeiropā ir zināms tikai viens tāds avots – Lurdā, Francijā. Bet tādu svētavotu grupa kā Ķeveles Kambaru kalnā, ir tikai vienīgā pasaulē, nav pat zināms nekas tāds, ar ko to varētu salīdzināt.…
