Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:610409
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.12.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Teritoriālās vienības    4
1.1.  Pagasts    4
1.2.  Ciems    4
1.3.  Arkli    5
2.  Zemnieku stāvoklis    6
2.1.  Zemnieku šķiras    6
2.2.  Pagasta un ciema amatvīri    7
3.  Saimniekošana un tās veidi    7
3.1.  Zemkopība    7
3.2.  Klaušas    8
3.3.  Nodevas    9
4.  Muižu izcelšanās un to iemesli    10
4.1.  Muižniecība    10
  Secinājumi    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Extract

Jau 14 gs. Parādās iepriekš nedzirdēts jauns nosaukums – pagasts. Tas nav pieminēts ne „Indriķa hronikā”, ne arī „Atskaņu hronikā”. 1354. gadā pagasta vārds minēts „Vidzemes muižu dokumentos” arhibīskapa Fromholda un viņa vasaļu brāļu Tīzenhauzenu robežapgabalu izmaiņā Krustpils apkaimē. Vēlāk 15. gs. Vidzemes dokumentos vairākkārt sastopams pagasta vārds. A.Švābe noskaidroja, kad vārdam pagasts bija 4 nozīmes vēsturiskās attīstības gaitā 1) karaļa mielasta tiesības amata ceļojuma laikā, 2) Nodoklis, 3) Saistīts ar mielasta dzīrēm, dienas kad maksāja nodokli, 4) Lauku iedzīvotāju teritoriāli administratīvais iedalījums šī nodokļa ievākšanai. Jau 14. un 15. gs., dokumentos vārdu „pagasts” lieto praktiski tikai teritorijas apzīmēšanai. Analizējot kartes izriet, ka pagasti veidojās teritorijās, kur bijis kāds pilskalns, Senlatvijas pilsnovads, bet nebūt ne visi, piemēram, Ķeipenes pagastā nav zināms pilskalns.1
Drošu ziņu par to no kādiem senlatvijas pilsnovadiem izveidojās pagasti, nav, bet izsaka domu, kad pagasti izveidojās no atsevišķas kara draudzes jeb pilsnovada.
Kāda ziņa no 1473. g. Par veco Siguldas pagastu liecina, ka: Pagasti pastāvējuši agrāk un tie izveidojušies pie pilskalniem, bet vācu kungi laika gaitā mainījuši to nosaukumus un lielumus. Vācu kungi iekārtoja saimniecības no saviem apsvērumiem ne tik daudz no latviešu zemes agrākajiem iedalījumiem. Novadu robežas tika mainītas un grozītas atbilstoši vasaļu interesēm.2
Skatot tālāk pagasta veidošanās problēmu jāmin, ka pagasti iespējams tika dalīti ciemos kā ,piemēram, 1399. g. arhibīskaps Jānis no Vllenrodes izlēņoja Jānim Vildenbergam Rozulas pili un tās novadu kopa ar pagastiem un ciemiem. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1119508
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register