Darbā ir minēti vairāki vēsturiski personāži, kas saistās ar 12., 13. gs. Baltijas teritorijā. Piemēram, lībiešu vecākais Rīgas ciemā - Aso, valdnieks Turaidas novadā - Kaupo, kurš kā viens no pirmajiem kristījies jau 1191. gadā, Viestards - zemgaļu valdnieks, Visvaldis - Jersikas valsts valdnieks, Vesceke - Kokneses pārvaldnieks, Ako - lībiešu valdnieks Salā, Rūsiņš - latgaļu vecākais un citi. Autors līdzjūtīgi izsakās par nelielo vendu tautu, kura esot bijusi tuva Kurzemes lībiešiem un tikusi kuršu padzīta gan no Ventas upes apkārtnes, gan vēlāk arī no Rīgas ciemu apkārtnes līdz apmetusies Vidzemē, kur kopā ar letiem (latgaļiem) priecīgi sagaidījuši priestera ierašanos un kristījušies. Tāpat pieminēta arī Gaujas krastā dzīvojošo idumiešu (latgaļu un līvu sajaukums) kristīšana.
Indriķa hronika, protams, ir ļoti vērtīgs informācijas avots gan vēsturniekiem, gan arheologiem, jo minēti ir bezgala daudzi pilsētu, piļu un citu vēsturisko vietu nosaukumi un apraksti. Hronikai ir nozīme ne tikai Latvijas un Igaunijas mērogā, bet arī Vācijas, Itālijas, Dānijas, Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas vēstures izzināšanā. Piemēram, līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no Polockas novada Krievijā hronikām, tāpēc Indriķa hronika sniedz informāciju par Polockas starptautiskajām attiecībām. Neskatoties uz darbā aptverto īso laika sprīdi (aptuveni pusgadsimts), tā sniedz bagātīgu informāciju par tā laika notikumiem - Zemgaļu ostas aizliegšana, Rīgas ugunsgrēks, krustnešu jūras kaujas ar igauņiem un bezgala daudzas citas vēsturiskas epizodes.
…
