Salvetes mēdz dēvēt arī par servjetēm, par šķīvjautiem(vecvārds) un par galda sedziņām. Tās ir galda veļas piederumi, kuras domātas lūpu un mutes kaktiņu, kā arī, roku nosusināšanai, apģērba pasargāšanai no ēdienu un dzērienu traipiem. Salvetes vienlaikus ir praktisks un rotājošs elements, tāpēc tās piešķir īpašu noskaņu galdam mielasta laikā.
Salvetes lietoja jau senie ēģiptieši, senie grieķi un senie romieši, tāpēc konkrēts autors nav zināms. Tajos laikos salvetes bija gandrīz tikpat lielas kā dvieļi(tās bija apmēram 120 cm x 40 cm lielas), un antīkajā Romā tās bijušas no azbesta. Romieši pēc ēšanas tās, ”notīrījuši”, iemetot ugunī. Tās bija tik lielas, jo ēdiens tika ēsts ar rokām un maltītes varēja ievilkties vairāku stundu garumā. Tā kā rokas nācās slaucīt diezgan bieži Romas augstmaņi pamazām sāka izmantot salveti arī citiem nolūkiem: aizejot no viesībām, viņi salasīja no galda gardumus, un ietina tos servjetēs līdzņemšanai. Šo salvešu izmantošanas veidu izmanto arī mūsdienās. Kad kopš 17. gadsimta beigām -18. gadsimta sākumā sāka izmantot dakšiņu, vairs nebija nepieciešamība pēc lielām salvetēm, kā rezultātā servjetu izmēri samazinājās. Šī iemesla dēļ salvetes sāka ieviest un izmantot tās daudzās citās zemēs un valstīs. Pirms pārsimts gadiem servjetes izmantoja ne vien mutes, lūpu un roku slaucīšanai, bet ar to tika slaucītas arī dakšiņas, naži un karotes pēc to lietošanas. …
