Secinājumi
„Minoritāšu tiesības pirmām kārtām ir cilvēktiesības, tās aptver kā cittautiešus pilsoņus, tā nepilsoņus, bet kultūras jomā arī ārvalstniekus.” Eiropas vēsturē apliecinājušas, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā šajā kontinentā. Plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti.
Nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšana, to integrācija valsts sabiedriskajā, politiskajā un kultūras dzīvē ir viens no valsts iekšējās stabilitātes pamatfaktoriem. Turklāt, valstij nostiprinoties starptautiskajā arēnā un iekļaujoties Eiropas struktūrās, kā pamatnosacījumi minami vērīga attieksme pret nacionālajām minoritātēm, kā arī to tiesību un pienākumu noteikšana. Latvijai ir bagātas un labas dažādu tautību koeksistences tradīcijas jau kopš seniem laikiem. Tās turpinās arī mūsdienās.
Demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras pie nacionālās minoritātes piederošas personas etniskā, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti. Neapšaubāmi, ka viens no būtiskākajiem nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījumiem ir tās izglītības veicināšana.
Nepastāv vienota definīcija, kas ir minoritāte. „Eiropas savienības valstīs kā galvenais kritērijs ir nacionālās minoritātes tradicionālisms valstī.” Tādēļ šo valstu terminoloģijā ar jēdzienu nacionālā minoritāte saprot tās grupas – kuras valstī dzīvo jau neskaitāmās paaudzēs. Savukārt tās grupas, kuras šajās valstīs ieceļojušas pēc otrā pasaules kara tiek apzīmētas ar jēdzienu „imigrantu minoritāte”. Imigrantu tiesības, raugoties no starptautiskajo tiesību puses, parasti ir krietni ierobežotākas nekā nacionālo minoritāšu tiesības.
Minoritātes jautājumu patiesībā ir iespējams risināt vienīgi uz vienotās eiropiskās tiesību apziņas pamata. Ja valsts un minoritāte vēlas radīt godīgu kopības sajūtu, tad valsts apziņai un tautības apziņai jāpievieno vēl trešais elements: eiropiskā apziņa.
…
