Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:738764
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.02.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1561. gadā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika parakstīts līgums par Latgales , Vidzemes un Kurzemes nodošanu Polijas virskundzībā, līdz ar to beidza pastāvēt Livonijas valsts. To sadalīja 6 patstāvīgās daļās: Igaunija – Zviedrijas pakļautībā, Tērbatas bīskapa valsts – Krievijas pakļautībā, Vidzeme un Latgale – Polijas pakļautībā, Kurzeme – bijušā Vācu ordeņa mestra hercoga Ketlera pakļautībā, Sāmsala un Piltenes apgabals – Dāņu hercoga pakļautībā, Rīga – Vācijas pakļautībā.
Krievija lauzās uz Baltijas jūru un tās ostām, Vācu ordenis bija sakauts un atteicies no varas, tā vietā karu ar Krieviju turpināja Zviedrija Igaunijā un Polija Vidzemē un Latgalē. Karš ilga 25 g. un vēsturnieki to nosauca par Livonijas karu (1558-1583), līdz 1579.g. jaunievēlētais Polijas karalis Stefans Batorijs sakāva krievu karaspēku. Krievijas cars noslēdza pamieru un atteicās no Vidzemes un Latgales. Pēc gada nācās atdot Zviedriem arī Igauniju.
Vidzeme un Latgale bija izpostīta. To bija izlaupījuši ne tikai poļi un krievi, bet arī bijušie ordeņa brāļi bruņinieki. Izpostīti bija ne tikai zemnieki, bet arī muižnieki. Polijas karalis par labprātīgu padošanos Polijai piešķīra muižniekiem īpašas privilēģijas. Viena no šīm privilēģijām atzina zemniekus par dzimtsļaudīm. Par Vidzemes un Latgales gubernatoru iecēla Lietuvas maršalu Hodkeviču, līdz ar to tās kļuva par Lietuvas sastāvdaļu un dēvēja par Pārdaugavas hercogisti.
Vācu muižniekiem bija solīta ticības brīvība un pašvaldības tiesības, tomēr Polija šo solījumu nepildīja. Luterāņiem atņēma baznīcas, bet Cēsīs nodibināja katoļu bīskapa sēdekli. Tiesas bija izveidotas pēc Polijas parauga, apgabala un apriņķa priekšnieka amatā iecēla poļus vai leišus. Vācu muižnieki līdz ar to bija praktiski atstumti no valsts pārvaldes.
1600. g. Polijas karalis Sigismunds III, lai izcītnītu savas tiesības uz Zviedrijas troni uzsāka karu ar Zviedriju. Poļu un zviedru karš Baltijā ilga 29 g., līdz 1629. g. Altmarkā tika noslēgts pamiers. Latviju sadalīja trīs daļās: Kurzeme palika kā iepriekš hercoga valsts, Latgale pievienoja Polijai, Vidzemi un Igauniji pārvaldīja Zviedrija.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register