Ļeņingradas blokāde

1942.gada 8.decembrī Ļeņingradas un Volhovas frontēm tika noteikta operācija blokādes pārraušanai. Operācijas „Dzirkstele” galvenā doma slēpās tajā, ka uzbrukumi notiks vienlaicīgi gan rietumiem, gan austrumiem Šliselburgas līnijas virzienā. Šo operāciju vadīja Leonīds Govorovs (1897- 1955). 1943.gada janvāra sākumā kopējais operācijā iesaistīto karavīru skaits bija 250 tūkstoši, kā arī apmēram 5000 militārā aprīkojuma vienību. Veiksmīgas operācijas rezultātā atbīdot vāciešus no Lādogas ezera dienvidu krasta, padomju karavīri bija ieguvuši 11 km platu koridoru, kurā ātri tika uzbūvēts dzelzceļš ar nosaukumu „Uzvaras ceļš”. Blokādes pāraušana kļuva par pagrieziena punktu cīņā par Ļeņingradu. 1943.gada vasarā un rudenī vācieši centās atjaunot blokādi, tomēr padomju militārajiem spēkiem izdevās to nepieļaut.
1944.gada janvārī Sarkanā armija spēja pārraut vāciešu aizsardzību visas frontes garumā, kuri tika atmesti vairāku desmitu kilometru attālumā no Ļeņingradas. Padomju karaspēks ģenerālfeldmaršala Georga fon Kihlera (1881-1968) vadītajiem spēkiem atkaroja dzelzceļa līniju Maskava - Ļeņingrada. Kihlers vēl centās izveidot jaunu aizsardzības līniju pie Lugas, bet padomju armija tai laikā pilnībā likvidēja blokādi. 1944.gada 27.janvāri uzskata par oficiālo blokādes izbeigšanas dienu, kad pazuda draudi par vācu uzbrukuma atjaunošanos.
…