Totalitāro valstu iespaida un starptautiskā saspīlējuma pieaugums

Abu pasaules karu starplaikā Eiropā sākās cīņa starp demokrātijas un diktatūras idejām. Valstīs,kur demokrātijas bija jaunas,bez stabilām tradīcijām,sociāli ekonomisko krīžu apstākļos dzima ticība diktatūras un varas idejai kā problēmu atrisināšanas līdzeklim.Šim procesam bija arī citi cēloņi:Pirmā pasaules kara psiholoģiskās sekas,vilšanās par miera līguma noteikumiem,jaunie starptautiskie konflikti,iekšējā cīņa par varu atsevišķās valstīs,politiski nepieredzējušu sabiedrību vilšanās demokrātiskajās vēlēšanu sistēmās un tās izrietoša pieaugoša ticība autoritārai varai.¹
Diktatūru veidošanās procesu ievadīja Itālija,kur 1922.gadā pie varas nāca fašistu partija un diktators Benito Musolīni.1923.gadā diktatūras izveidojās Bulgārijā, Spānijā,Turcijā;1925.gadā Albānijā;1926.gadā Polijā,Lietuvā un Portugālē.Tām sekoja Dienvidslāvija un Rumānija.PSRS boļševiku diktatūra pastāvējā jau kopš 1917.gada apvērsuma,bet trīsdesmito gadu sākumā Staļins sāka nostiprināt savu personāldiktatūru ,kura ieguva sevišķi nežēlīgu raksturu.Lielu ietekmi Eiropā atstāja 1933.gada Vācijā izveidotā nacionālsociālistu diktatūra ar Ādolfu Hitleru priekšgalā. 1934.gada martā Igaunijā tika nodibināta prezidenta Konstantīna Petsa diktatūra. Latvija bija pēdējā valsts,kurā izveidojās diktatūra.²
Krievijā boļševiki pie varas nāca ar lozungiem, kas bija saprotami lielai tautas daļai. Boļševiki iestājās par mieru, zemi un vienlīdzību. ³Šo lozungu popularitāte Padomju Krievijā ātri izplatījās, bet nedz sabiedrībai, nedz arī pašiem boļševikiem nebija skaidrs, kā solītais tiks izpildīts.1917. gada novembrī notika Krievijas satversmes sapulces vēlēšanas, kurās uzvarēja eseri jeb sociālisti- revolucionāri.…