Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:781504
 
Evaluation:
Published: 18.03.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Avotu un literatūras apskats    4
  Hitlera agresija, nomierināšanas politika, vēsturnieku un politiķu viedokļi    5
  PSRS un Vācijas saimnieciskie sakari. Lendlīzes jautājums    10
  Sabiedroto koalīcijas izveide, ASV, Lielbritānijas, PSRS diplomātiskie centieni    14
  Maskavas un Teherānas konferences galvenie jautājumi un lēmumi    23
  Karojošo valstu stratēģijas pamatiezīmes    25
  Nobeigums    28
  Izmantotās literatūras saraksts    30
Extract

NOBEIGUMS
2. Pasaules kara izcelsmes un vērtējuma problēmā dominē divi virzieni: sabiedroto vēstures shēma un marksistiskā historiogrāfija. Prioritāte Pasaules kara vērtēšanā ir uzvarētājiem. Protams, marksismā joprojām valda dogmatiski uzskati par imperiālisma agresīvo dabu, imperiālistisko valstu neatrisināmām pretrunām, ekonomiskām nesaskaņām, pasaules pārdali u.tml.
Savukārt, sabiedroto vēstures shēma galīgi izveidojusies pēc 2. Pasaules kara. Vācijai nācās uzņemties gandrīz vai “iedzimtu vainu”. Rietumi ir civilizācijas augstākais sasniegums, demokrātija, likuma vara, brīvais tirgus. Tiek nosodīts fašisms un nacisms, tāpēc PSRS tēls ir romantizēts. Kļūdas un noziegumi netiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem. Ir bijusi Nirnberga, bet nav sagaidāma tiesa pret komunismu.
Mūsdienās sabiedroto shēma ir mainījusies. Vairs netiek meklēts viens vainīgais. Vairākas valstis ar savu politiku tieši vai netieši sekmēja kara izraisīšanu un turpmāko gaitu.
Daudzas nesenās vēstures problēmas ir politiski tik jūtīgas, ka vēsturniekam ir vajadzīga liela uzdrīkstēšanās, lai publicētu secinājumus, kas neatbilst sabiedrības vairākuma uzskatam. Nereti vienus un tos pašus notikumus dažādu valstu vai tautu vēstures tradīcija aplūko pilnīgi atšķirīgi. Vēsturnieka pētījumus un secinājumus ietekmē arī viņa paša politiskie uzskati un tas, ka arī viņš ir iesaistīts notikumos, kurus cenšas aprakstīt. ir nepieciešama zināma laika distance, lai izkristalizētos notikumu dziļākā jēga un skaidri būtu saskatāmas attīstības tendences.
Līdz pat komunistiskās sistēmas sabrukumam lielas grūtības radīja tas, ka Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu arhīvi bija gandrīz nepieejami ārvalstu pētniekiem. Arī pašmāju vēsturnieku iespējas strādāt arhīvos bija ierobežotas. paši svarīgākie arhīvi (piemēram, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas, PSRS Valsts Drošības komitejas u.c.) bija pieejami tikai “īpaši uzticamiem” vēsturniekiem, kuru uzdevums bija nevis noskaidrot vēsturisko patiesību, bet gan sniegt vēstures faktus tādā interpretācijā, kas atbilda valsts un Komunistiskās partijas vadības interesēm. Statistisko un socioloģisko materiālu ticamības pakāpe bija ļoti zema, jo informācija, kas neatbilda sociālistisko režīmu ideologu izpratnei par pozitīvās attīstības tendencēm, tika uzskatīta par nevēlamu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1338109
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register