Liela ietekme uz militāro revolūciju ir vērojama arī Spāņu-Dāņu karā 1620-tajos gados. Šis bija laiks, kad attīstījās forti. Šis karš arī attīstīja šaujamieročus. Šajā periodā parādījās stobrā lādējamie ieroči. Karaspēki bija labāk organizēti. Daudz vairāk tika izmantotas kartes. Parādijās arī vieglāka artilērija. Karaspēkos bija daudz algotņi. Trīsdesmit gadu kara beigu posmā karaspēki kļuva mazāki. Tas tādēļ, ka milzīgus karaspēkus valstis vairs nevarēja finansēt. Visdārgāk izmaksāja jātnieki, kuriem vajadzēja kalējus, kas apkopj zirgus.
Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās, un nonāca vācu kūrfirstu rokās.
Secinājumi:
Trīsdesmit gadu kara laikā neapšaubāmi pieauga karaspēka lielums, attīstījās ieroči, armija kļuva profesionālāka. Taču daži rakstnieki apšauba, ka notikusi militārā revolūcija. Viņi argumentē, ka neviena no armijām šajā laikaposmā nespēja izcīnīt uzvaru. Vēsturnieki uzskata, ka karaspēki bija spējīgi ilgstoši cīnīties, taču nespēja sakaut pretinieku, līdz tam nācies padoties. Kaujas parasti noslēdzās ar pamieru, kad karavīri bija pārguruši un beidzās munīcija.
Kopējais secinājums
Veidojot šo referātu esmu uzzinājis daudz jaunas informācijas par militāro revolūciju. Tagad zinu daudz vairāk par tā laikaposma ieročiem, karaspēkiem, fortiem, politiku, taktikām un kaujam. Tieši informācija par ieročiem man likās visinteresantākā.
Veidojot referātu esmu kļuvis daudz zinošāks pasaules vēsturē kopumā, jo uzzināju par vairākām slavenām kaujām, kas notikušas laikaposmā no 16. – 19. gadsimtam. Uzzināju vairāk arī par vairākām slavenām personībām ,piemēram, Williamu Luisu, Čārlzu VIII, Aragonas Ferdinantu, zviedru Gustavu un citām.
Dažas no grāmatām bija grūti saprast, jo valoda bija diezgan sarežģīta. Man izdevās izpildīt visus iepriekš izvirzītos darba uzdevumus un mērķus.
…
