Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:792837
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.11.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Augšzeme ir novads starp Daugavu, Zemgali un Lietavu, un turienes veidošanas parašas ir cieši jo cieši saistītas ar tiem pašiem tērpu darināšanas, rotāšanas un valkāšanas paņēmieniem, uz kuriem pamatojas Krustpils, Vidzemes vidienes un Latgales tērpu tradīcijas. Šos apstākļus pazīstot, ir viegli iespējams izskaidrot, kāpēc Augšzemē bija pazīstami visi tie paši tērpu gabali, kādus valkāja kaimiņu novados uz ziemeļiem no Daugavas. Šie gabali bija: vainagi, galvas auti, rakstītās sagšas, snātenes, villaines, baltie linu krekli, kreklu un sagšu saktis, izrakstītas, greznas jostas un ar košu dzīparu salikumiem rotāti brunči. Augšzemes audējas katrā laikā varēja stāties līdzās Krustpils vai Latgales rakstu pratējām, jo arī viņas turējās pie tām pašām, ļoti senos izstrādātām ģērbšanās un rotāšanās parašām.
Šāda sīksta turēšanās pie sena mantojuma bija par iemeslu, kāpēc Augšzemes tautas tērpā varēja novērot zināmu radniecību ar blakus novadiem. Tā Augšzemes austrumu daļā Latgalei radniecīgu izskatu piešķīra baltie sievu galvas auti un sarkanām rakstu joslām izgreznotie krekli. Augšzemes rietumu daļā apģērba izskats ļoti līdzinājās Krustpils novada tērpam.
Tomēr jāatzīst, ka Augšzeme ir viens viengabalains tērpu novads, kurā dažādībām vajadzētu rasties novada garuma dēļ. Austrumu daļai raksturīgākos tērpus varēja novērot ap Bebreni un Ilūksti, bet rietumu daļas tērpu parašas vislabāk bija saskatāmas starp Jēkabpili un Neretu.
Kā starp abiem Augšzemes novada (austrumu un rietumu) galiem nav saskatāma nekāda robeža, tāpat gandrīz nemanāma un pamazītēja ir Augšzemes tautas tērpa pāriešana Zemgales tērpā. Robežu abu novadu starpā novilkt nav iespējams.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register