Eiropa starpkaru periodā

Sociālisms – valsts iekārta, kur vara pieder tautai
Komunisms – marksisma teorijā nākotnes sabiedriska formācija (iekārta), bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”. Sadzīviski par "komunismu" bieži dēvē marksismu, jo tas ir marksisma kā ideoloģijas mērķis.
Kara komunisma politika – ekonomiskās politikas modelis, kur raksturīgi bija ārkārtas pasākumi pilsētu un armijas apgāde ar pārtiku. Preču naudas attiecību samazināšana līdz minimumam; rūpniecības nacionalizācija; pārtikas repartīcija; kartīšu sistēmas un vispārējās darba klausības ieviešana; valsts pārvaldes centralizācija.
Represijas – pasākumi, kas vērsti pret iedzīvotājiem, kurus īsteno valsts.
Repartīcija – lauksaimniecības produktu sagādes metode: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma obligāti jānodod valstij.
Kulaki – turīgie zemnieki Krievijā
Kolektivizācija – pāreja no zemnieku sīksaimniecībām uz lielražošanu kolektīvajās saimniecībās jeb kolhozos.
Versaļas sistēma – starptautiskā kārtība pēc Pirmā pasaules kara.
Tautu savienība – starptautiska organizācija, lai nodrošinātu valstu līdztiesību, pieņemot starptautiska rakstura lēmumus
…