Vestgotu valsts veidošanās Pirenejos

Referāta mērķis ir raksturot vestgotu valsti Pirenejos un tās būtiskākās iezīmes.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Noskaidrot, kā vestgoti nonāca līdz savas valsts izveidei.
2.Raksturot vispārējo stāvokli vestgotu valstī.
3.Raksturot valdnieka varu un valsts pārvaldes sistēmu.
4.Noskaidrot baznīcas ietekmi un lomu vestgotu valstī.

Referātā tiks lietots jēdziens karaliste ar to būtu jāsaprot, ka galvenā valsts vara koncentrējas viena valdnieka jeb karaļa rokās. Teritorija, kas tiks aplūkota referātā laika posmā no 507. līdz 711. Gadam, ir Pireneju pussala, no mūsdienu viedokļa tā ir Spānijas, Portugāles un nedaudz arī Francijas teritorija. Referātā tiks aplūkots liels laika posms, sākot jau ar vestgotu izceļošanu no Skandināvijas, un beidzot, ar vestgotu valsts sabrukumu, tādēļ autors darbā centās akcentēt pašu svarīgāko, kas dotu plašu un kodolīgu ieskatu par vestgotiem. Šī laika nozīmīgākie vēstures avoti, kas sniedz informāciju par tā laika stāvokli vestgotu valstī un pārvaldi, sniedz vestgotu un romiešu kopīgs likumu krājums „Lex visigothorum” jeb “Vestgotu tiesa” un laikabiedrs Seviļas Isidors, kas sarakstījis darbu par gotu, vandāļu un svēbu karaļiem (A history of the Goths, Vandals and Suebi kings), kuri ir ņemti par pamatu šim darbam.…