Oranžā revolūcija Ukrainā

SECINĀJUMI
Neraugoties uz lielo potenciālu, Ukraina, iegūstot neatkarību, sevi pieteica kā nabadzīga valsts, kuru raksturoja iedzīvotāju sašķeltība, korupcija, mahinācijas un atkarība no Krievijas. Ukrainas iedzīvotāju bija neapmierināti ar prezidentu Leonīdu Kučmu un cerēja, ka pēc 2004. gada prezidenta vēlēšanām notiks pārmaiņas.
Oranžās revolūcijas cēloņi bija situācija Ukrainā kopumā, neapmierinātība ar Kučmas darbību, kas veicināja korupciju un palielināja oligarhu ietekmi, un neko nedarīja, lai mazinātu nabadzību un uzlabotu Ukrainas iedzīvotāju dzīves līmeni. Elites savstarpējās mahinācijas neļāva nākt pie varas spējīgiem cilvēkiem, kas vēlējās pārmaiņas. Kučmas atbalstītā kandidāta Viktora Janukoviča un viņa atbalstītāju īstenotā krāpšana, lai pārspētu balsojumā tautā populāro Viktoru Juščenko, bija galvenais revolūcijas iemesls.
Oranžā revolūcija sev pievērsa visas pasaules uzmanību kā viena no redzamākajām 21. gadsimta sākuma nevardarbīgajām revolūcijām, kam bija liela nozīme starptautisko attiecību attīstībā. Lai gan Oranžā revolūcija būtiski ietekmēja Ukrainu un tās iedzīvotājus un tai bija daudz pozitīvu aspektu, tā tomēr pārsvarā tiek skatīta kā neveiksmīgs meģinājums mainīt Ukrainas iekšējo politiku. Jaunā „oranžā” elite izrādījās nespēcīga, sašķelta vai, atsevišķos gadījumos, tikpat korumpēta kā tās priekšgājēji. Tieši iedzīvotāju lielā vilšanās ir revolūcijas negatīvākais aspekts. Literatūrā Oranžā revolūcija bieži vien tiek idealizēta no Rietumu autoru puses un kritizēta no krievu autoru puses.
…