Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:824389
 
Evaluation:
Published: 11.02.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Kristīgās misijas pirmsākumi latvijā    4
1.2.  Feodālisma ieviešana    4
1.3.  Zobenbrāļu ordeņa dibināšana    5
2.  Kuršu nomākšana    6
2.1.  Kuršu pirmās cīņas ar vāciešiem    6
2.2.  Kuršu pakļaušana vāciešiem    6
2.3.  Saules kauja un kuršu pirmā sacelšanās    7
2.4.  Otra un treša sacelšanās    7
3.  Zemgaļu brīvības cīņas    8
3.1.  Zemgaļu pirmās attiecības ar vāciešiem    8
3.2.  Zemgaļu brīvības cīņu pirmais posms: Viestarta cīņas    8
3.3.  Zemgaļu brīvības cīņu otrais posms (1259-1272)    9
3.4.  Zemgaļu brīvības cīņu trešais posms    9
  Nameiša cīņas (1279-1281)    9
3.5.  Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290)    10
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    11
Extract

3.5. Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290)
Gribēdami pakļaut Zemgali savai varai, vācieši 1286.gada ziemā uzcēla Svētkalna pili blakus Tērvetei. Zemgaļi saprata kādas briesmas viņiem draud no vācu tuvuma. Ar visu uzbrucēju varonību un lielajiem upuriem tas tomēr neizdevās. Tad zemgaļi spēra izmisuma soli: viņi paši nodedzināja Tērvetes pili un pilsētu, glābdamies no vācu tuvuma, aizgāja uz Rakti un citiem atklātiem Zemgales novadiem. Tomēr cīņu vēl zemgaļi nepārtrauca. 1287.gadā zemgaļi gāja nakts uzbrukumā pret Rīgu, kur sakāva vācu karaspēka nodaļu, bet pašu pilsētu viņiem neizdevās. Pēc tam zemgaļi izpostīja Ikšķiles novadu. Vācu karaspēks dzinās zemgaļiem pakaļ un panāca viņus pie Garozas upes. Kaujā zemgaļi sakāva vāciešus un kaujā krita ordeņa mestrs. Tomēr šī kauja nedeva, ko zemgaļi bija cerējuši, jo vācieši neatstāja zemgaļu zemi. Atriebdamies vācieši nākošajā gadā iebruka Zemgalē un nodedzināja Dobeles, Raktes un Sidrabenes pilsētas. Liela daļa iedzīvotāju tika apkauta. Tākā zemgaļi nepadevās vācieši 1289.gada vasarā uzsāka no Svētkalna pils zemgaļu lauku un iedzīves sistemātisku postīšanu. Zemgalē izcēlās šausmīgs bads. Negribedami padoties dēļ bada Dobelnieki devās gan uz Rakti gan uz Lietuvu. Bet arī Rakti zemgaļie bija spiesti atstāt. Beidzamo glābiņu meklēja Sidrabenes pilī ko no pārējiem novadiem šķīra meži. Bet arī tur vajātāji nedeva mieru. Beidzot Sidrabieši pameta dzimteni un devās uz Lietuvu, visi palikušie bija spiesti padoties vāciešiem. 1290.gadā vācieši nodedzināja Sidrabenes pili līdz pamatiem.1

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1329602
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register