Saule latviešu folklorā

Saules nozīme un izmantošana
Reizē ar likteņa lēmējiem dieviem un auglības dieviem senie latvieši pielūdza dabas dievības. Viena no tām bija Saule.
Dabas parādības pielūdza un dievināja, jo no tām bija atkarīga daļa cilvēku dzīves.
Saule un citi ornamenti tika izmantoti rotās, godu tērpos, kapu pieminekļos, lietās, kas spēja palīdzēt un aizsargāt.

Par un ap
Saule latviešu mitoloģijā ir dabas dievību galvenais tēls.
Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols, visa redzētāja un zinātāja.
Saule latviešu folklorā bieži tiek salīdzināta ar māti, kas silda un žēlo, un dzīvības uzturētāju.
Saules vīrs ir Mēness.
Tiek uzskatīts, ka Saules un Mēness bērni ir zvaigznes.
Latviešu tautas dziesmās tiek apdziedāta Saules radu saime.
Saulei latvieši veltī visus savus saulgriežu (ziemas un vasaras, pavasara un rudens) svētkus.

Saules zīme
Visvienkāršākā Saules zīme ir aplis.
Parasti Saules zīme tiek papildināta kā daudzstūris.
Visvairāk Saules zīmju ir atrodamas uz tiem darbarīkiem, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai.
Saules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos.
Tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos. …