Antropomorfās un zoomorfās figūras un tēli

Koka kausa kāta skulpturāls rotājums. (att.18.) Iespējams, attēlota ir gulbja figūra ar garu kaklu. Užavas Sārnates apmetne uz dienvidiem no Ventspils. Agrais neolīts.
Koka karote. (att.19.) No karotes labi saglabājies kausiņš. Tai kā rotājums, visticamāk, ir bijusi pīles galva. Forma ir eleganta ar asām malām. Užavas Sārnates apmetne. Agrais neolīts.
Koka kausa kāta skulpturāls rotājums, kas atveido ūdensputna – zoss – galvu ar izstieptu kaklu. (att.20.) Galvas un putnam tipiskajā knābja veidojumā saglabātas šai putnu sugai raksturīgās īpatnības. Kokgriezuma virsma rūpīgi apdarināta, galvas detaļas nav izstrādātas. Sārnates apmetne uz dienvidiem no Ventspils. Agrais neolīts.
Kokā grieztas ūdensputnu figūras ir atrastas arī Somijā un Krievijā. Lielā līdziba ir skaidrojama ar šo kokgriezumu piederību dažādām arheoloģiskajām kultūrām ar kopēju izcelsmi. Figūras ir tikušas darinātas visās Eiropas daļas mežu joslas neolīta apmetnēs, tikai ne vienmēr to saglabāšanos veicinājuši kulturslāņu konservējošie apstākļi. Sklulptūrām kopējās iezīmes ir saistāmas ar mākslas tēmas kopīgumu viena liela kultūrapgabala robežās, kam raksturīgi vienādi dabas apstākļi un saimnieciskā dzīve.

Secinājumi
Antropomorfās un zoomorfie skulptūras ir sastopamas, galvenokārt, Latvijas austrumu un rietumu teritorijā un kā materiāls visbiežāk izmantots kauls, koks, māls un dzintars. Akmens laikmeta māksla pierāda, ka cilvēkam tiekšanās pēc skaistā ir piemitusi visos laikos, jo zoomorfās figūras visbiežāk tika izmantotas kā priekšmetu dekorācijas elements, bet antromorfās figūras izmantotas kā piederības zīme konkrētai apmetnei, kas visbiežāk nēsātas kā piekariņi vai arī dotas līdz apbedījumos.
…