Apgaismības laikmeta būtība

Apgaismība ir laika posms Eiropas vēsturē no 17. gs. beigām līdz Lielajai franču revolūcijai (1789 – 1794). [1;138]

Terminu „apgaismība” sāka lietot franču rakstnieks un filozofs Voltērs. Vēlāk vācu domātājs I. Kants 1784. g. apgaismību izskaidro, kā nepieciešamu laikmetu cilvēku sabiedrības attīstībai, jo šis apgaismības laikmets deva iespēju vispusīgi izmantot cilvēka prātu visas sabiedrības attīstībā. Apgaismības laikā galvenais bija zinātne un progress, jo zinātnes attīstība cilvēkiem dod zināšanas, bet zināšanas veicina progresu. Tas rada saimnieciskās dzīves un kultūras uzplaukumu. [2;63]

Apgaismība bija kustība, kas par visu lietu mēru uzskatīja cilvēka prātu. Nostiprinās pārliecība, ka cilvēka prāts ir nekļūdīgs un visaptverošs. Viss, ko nearēja pierādīt ar prāta palīdzību, tika uzskatīts par maldiem, aizspriedumiem un māņticību.…