Manas pārdomas par Jāņa Grestes autobiogrāfiskajiem tēlojumiem "...kā dzeņa vēders"

Šī mazā grāmatiņa ļāva ielūkoties Jāņa Grestes – skolotāja, literāta, kultūras darbinieka domās, uzskatos, notikumos,cilvēkos, kas ietekmējuši personības veidošanās ceļu.
Iepazinu daudzveidīgo, interesanto, pat azartisko personību, kas savā dziļākajā būtībā ir pedagoga personība. Es ieraudzīju aizrautīgu, bezbailīgu, savas pārliecības cilvēku, kurš vienmēr saglabājis savu ,,es”, bez kompromisiem un piekāpšanās.
J. Greste dzimis 1876. gada jūnijā, strādādams Valmierā par skolotāju, piedalījies 1905. gada revolūcijas notikumos, !905. – 1910. gadam strādājis Martas ielas Tirdzniecības skolā, kur licis pamatus nākamajam Skolu muzejam un Mācību līdzekļu nodaļai, nodibinājis Muzejnieku biedrību.
1922.-1934. viņš strādājis Jelgavas 2. ģimnāzijā un Valsts Centrālajā Pedagoģijas institūtā Jelgavā, kur izveidojis bagātus ķīmijas un dabaszinātņu kabinetus, laboratorijas, organizējis vasaras kursus dabaszinātņu skolotājiem, nodibina Pedagoģijas muzeju. Viņa politiskie uzskati un darbība daudziem nepatika, 1934. gadā viņš tika padzīts no skolotāja darba, kurā nekad neatgriežas. Viņš aizrautīgi pēta zemes bagātības, Latvijas derīgos izrakteņus, izveido muzeju, noorganizē populārzinātniskas filmas ,,Pelēkais dārgakmens” uzņemšanu. J.Greste ir viens no muzeoloģijas teorētiskās domas aizsācējiem Latvijā. Tas bija tikai īss J. Grestes pienākumu, amatu uzskaitījums, bet, izlasot šīs autobiogrāfiskās skices, es iepazinu gudru skolotāju, nesavtīgu, ar paškritiku apveltītu cilvēku.…