Dadaisms estētikā

Jau no pasaules pirmssākumiem māksla sabiedrībā ir ieņēmusi augstu statusu. Cilvēki no laika galiem ir mēģinājuši savas izjūtas, emocijas un pasaules redzējumu izlikt uz kāda materiāla. Vai nu tas būtu akmens vai koka gabals aizvēsturē, vai zīda audekls renesanses laikā-māksla pati par sevi nemaina savu būtību un paliek tāda kā ir. Bez šīs lietas nav iedomājama neviena tauta un kultūra. Tā palīdz mums izprast pasauli un padarīt to estētiski un garīgi skaistāku. Ar mākslas palīdzību cilvēku spēkos ir radīt lietas, kas vēl ilgi kalpo par pierādījumu skaistuma eksistencei. Bet ne jau viss, kas vienam liekas vienam var likties skaists un ideāls, tāds var šķist ari otram. Mākslas izpausmes ietekmē ļoti daudzas lietas. Cilvēks to var radīt ne tikai emocionālā pacēluma mirkļos, bet arī šausmās, pārdzīvojumos un depresijā. Tieši tā arī radās mākslas virziens dadaisms. Pirmais Pasaules karš satricināja sabiedrību un cilvēki depresijā sāka apšaubīt mākslu un tās skaistumu. Kā protestu pret to, kas notiek apkārt, grupa mākslinieku sāka radīt darbus un rīkot pasākumus, kas varēja pilnībā apgāzt priekšstatu par estētisko skaistumu.

Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.