Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:474950
 
Evaluation:
Published: 13.10.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Mākslas tirgus 17. u 18. gs.    4
  Kolekciju un galeriju attīstība 17., 18. gs.    6
  17. gs. gleznās un grafikās attēlotās ainas, kur kolekcionē un pārdod mākslas darbus    8
  Nobeigums    15
  Literatūras saraksts    15
Extract

17. gs. Francijā tirdznieciskie darījumi galvenokārt notika nevis ielu bodītēs, bet t. s. izstāžu istabā – gleznotāja darba telpā vai par salonu pārveidotā blakus istabā (tādā vietā Pusēns pirmo reizi izstādīja savu Pašportretu, kas tagad atrodas Luvrā); šīs telpas pārsvarā atradās privātas savrupmājas augšstāvā vai pagalma dziļumā.
Arī Anglijā apgaismības laikmetā slavenākie mākslinieki blakus darbnīcai iekārtoja darbu izstādīšanai paredzētu salonu vai galeriju. 18. gs. angļu gleznotāja Reinoldsa izstāžu istaba atradās Londonā, Leičesterfīldā: tur viņš eksponēja savus darbus, vienlaikus rūpēdamies par apartamentiem raksturīgas klusinātas gaisotnes saglabāšanu; tur tika pārdotas arī greznumlietiņas un vecmeistaru gleznas, kas bija paredzētas prestiža un paša Reinoldsa darbu vērtību celšanai. Arī šveicieša gleznotāja Angelika Kaufmane, kas no 1766. gada dzīvoja Londonā, netālu no savas mājas blakus darbnīcai Safolkstrītā ierīkoja izstāžu telpu.
Šajās vietās, kur darbu eksponēšana komerciālos nolūkos izpaudās tik patīkamā veidā kā izstāde mākslas cienītāja istabā, tika pārdoti gan paša mākslinieka, gan citu mākslinieku, īpaši vecmeistaru, darbi. Pat slavenākie gleznotāji, kas veica oficiālus pasūtījumus un ieņēma vadošos amatus dažādu valstu akadēmiskajās institūcijās, nodarbojās ar komerciālo darbību, vienalga, vai tā norisinājās „izstāžu istabā” vai tika īstenota citādāk. 1684. gadā Francijas karaļa pirmais gleznotājs Lebrēns bija starpnieks, kad Luijs XIV iegādājās Džūlio Romāno piedēvēto gleznu „Apgraizīšana”. Dažus gadus vēlāk Miņārs kopā ar gleznotāju un mākslas darbu tirgotāju Fransuā Garigu nodarbojās ar Karači un Gverčīno gleznu pārdošanu mākslas cienītājiem no aristokrātiskām aprindām. Angļu ainavists Tomass Meibijs 1686. gada laikā peļņas nolūkos iztirgoja 168 Itālijā nopirktas gleznas. Tiek uzskatīts, ka arī daudzi citi mākslinieki nodarbojās ar līdzīgu liela apmēra tirdzniecību, pat ja tam nav tiešu pierādījumu. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1307737
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register