Futūrisma virziens nebija viendabīgs. Itāļu futūristi pielūdza tehniku un urbānismu, savukārt krievu futūristus mašīnas īpaši nesajūsmināja. Itāļu futūrismā svarīga loma bija nacionālajai idejai, viņu līderis F. Marineti sludināja varmācību ("Nav šedevru bez agresijas!") un karu ("Pasaules vienīgo higiēnu"), bet krievu futūrismam militāristiskas tieksmes nebija raksturīgas. Kā mākslas virzienam futūrismam raksturīga agresivitāte, tradīciju un pagātnes (īpaši politiskās un mākslinieciskās) noliegšana, tieksme aplūkot cilvēkus, parādības un procesus ārpus konteksta. Marineti apgalvoja, ka muzejus un kapsētas neesot iespējams atšķirt vienu no otra un ka karš esot vienīgā pasaules higiēna. Futūrisma interešu objekti un ideāli ir ātrums, temps, enerģija, kustība, urbanizācija, industriālā pilsēta, mašīna. Futūristus fascinē nāve, interesē cilvēka tehnoloģiskais triumfs pār dabu, raksturīga arī kara glorificēšana un intensīvs nacionālisms. Ir arī futūrisma manifesti, kas slavina iekāri kā vienu no svarīgākajiem dzīvības un gara dzinējspēkiem.
Itāļu futūrisms gribēja mest pāri bortam visu tradicionālo mākslu, lai beidzot pavērtu iespējas individuāli tehniskajam progresam, radot modernu industriālo civilizāciju. Automašīnu Renault futūristi uzskatīja par skaistāku nekā jebkurš mākslas darbs, tie sajūsminājās par karu kā „vienīgo pasaules higiēnu” un saskatīja futūrisma un fašisma tuvību.
Pievērsuši skatu nākotnei, gleznotāji cildina iedrošinošo jauno tehnoloģiju pasauli. Viņus aizrauj viss modernais – ātrums, jaunie dzinēji, transporta līdzekļi. Viņu darbos jaušams mēģinājums materializēt laiku atbilstoši katra mākslinieka izjūtai. Mākslinieki glezno pilsētas dzīves trauksmaino ritmu, moderno darbu un mašīnu dinamismu. Attēlotie priekšmeti un figūras, kas izskatās samērā mehāniskas, saglabā tikai galvenās pazīmes. Burti un zīmes palīdz izprast sižetu. Motīvu atkārtojums rada kustību un saraustītu ritmu, kas izvēršas divās dimensijās. Neierobežotā kompozīcija integrē skatītāju. Līniju virzība pasvītro kontūras un rada telpiskas kustības iespiedu. Plakanās, sintezētās formas savstarpēji pārklājas. Gaismas stari kāpina dinamismu. Tas izpaužas lielu krāslaukumu un sīku fasešu mijā, vibrē līdz ar plānajām krāsu kārtām un rada vispārēju kustības ilūziju. Otras raksta subjektīvā daudzveidība atdzīvina audeklu virsmas.
Tāpat gleznotāji mēģināja notvert tīklenei garām zibošus tēlus, apvienojot vairākus mirklīgus iespaidus vienā gleznā – līdzīgi kā vairāku ekspozīciju fotoattēlā. Tā iznāca, ka skrejošam sunim bija divpadsmit kāju un vijolnieka plaukstai – vesels vēdeklis šmaugu pirkstu. Aiz šāda visai ekscentriska attēlojuma veida bija vēlme nekustīgai gleznai piešķirt jaunu dimensiju – laiku vai, precīzāk sakot, darbības ritumu laikā. Tāpat kā fotogrāfijas izgudrošana bija pavērusi jaunas attēlojuma iespējas impresionistiem ne pārāk senā pagātnē, arī filma – nekustīgu attēlu radīts kustības šķitums – mudināja māksliniekus meklēt jaunus attēlojuma paņēmienus. …
