1933. gadā pie varas nāk A. Hitlera Nacionālsociālistiskā strādnieku partija. Mainās likumi. Tiek atlaisti ebreji, šis process tiek saukts par „ansambļa atjaunošanu”.
1933. gada 20. aprīlī par godu Hiltlera dzimšanas dienai izrāda lugu „Uzvarētājs”, kas ir pirmā publiskā nacistiski orientētā teātra demonstrācija. Izrādes beigās publika, kājās stāvot, dzied Vācijas himnu. Luga stabili turas teātra repertuārā. Nākamajām izrādēm nav panākumu, aktieri, kas iepriekš strādājuši, atrodas emigrācijā vai Vācijā jau dzīvo nelegāli.
Laiks no 1933. līdz 1945. gadam vācu teātrī tiek dēvēts par Gleichschaltung- unifikāciju. Teātrim piešķirta īpaša propagandas nozīme. Hitlers pieņem lēmumus, kas attiecas uz mākslas dzīvi. Šī „labvēlība” gan uzlabo teātru materiālo stāvokli. Tie pieprasīta pilsoniskā teātra nomaiņa pret masu tipa teātri- plašu, atvērtu teatrālu formu, kur dominē kori ( masas), nevis solisti ( individualitātes). Populāri brīvdabas uzvedumi, kas panāk īpašu tautas vienotības un pacilātības sajūtu.
30. gadu otrajā pusē Vācijā tiek īpaši kultivēti un iegūst īpašu apzīmējumu vācu valodā- ting- spēles. Vācijā uzbūvē ting-spēļu laukumus, kur skatuve sadalīta 3 atsevišķos spēles segmentos, skatītāju rindas izvietotas amfiteātra formā, starp tām ir simetriskas ejas uz skatuvi.
Jaunais teatrālais režīms organizē dažādus festivālus un pasākumus. Gan Škespīra festivāls, gan Kleista lugu nedēļa kalpo režīma apliecināšanai.
Sākot ar 1934.-1935. gada sezonu vācu teātra vadība tiek organizēta pēc vadoņa principa- katras mākslas nozares uzņēmumi ir jāvada to labākajiem pārstāvjiem. Viss šis laikmets teātrī tiek dēvēts par propagandas maskēšanas vai bagātā teātra periodu.
…
