"Mūsdienās māksla palīdz cilvēkiem veidot un sakārtot līnijas, krāsas, formas, skaņas, kustības un citas sajūtu parādības, lai izteiktu savas izjūtas un idejas. To, kas tiek radīts tagad, pētīs nākotnes antropologi.
Bērniem ir īpaša viņu pašu kultūra. Daļēji tāpēc, ka viņu lasītprasme un rakstītprasme vēl nav augsti attīstīta, viņi dabiski izvēlas citus izteiksmes veidus. Māksla viņu uzskatos ir viņu valoda. Mākslas pieredze ļauj bērniem ar roku darbības palīdzību atrast kontaktu ar savu iztēli. Roku darbība, tāpat kā domāšana, dod dziļu izpratni un zināšanas. Pieeja dažādiem mākslas veidiem ļauj bērniem saskatīt to daudzveidīgo pieredzi, ko māksla var viņiem dot" (17, 181).
Kvalitatīvai mākslinieciskai pieredzei ir liela nozīme katra bērna izglītībā. Tā veicina katra bērna savdabības attīstību, radošo attieksmi, kas ievirza pozitīvā gultnē bērna izaugsmi un attīstību sākumskolā. Šī attieksme var pāriet uz bērna dzīves citiem aspektiem, bagātinot viņu nākotni un mijiedarbību ar pārējiem bērniem.
No saskarsmes ar mākslu daudz iegūst pieaugušie un paši bērni. Kvalitatīvas mākslinieciskas nodarbības dod bērniem iespēju novērot, uzzināt un radīt, lietojot dažāda veida līdzekļus.
Lai bērni savā tēlotājdarbībā spētu maksimāli radoši atsegt objektu vizuāli uztveramo īpašību lielo daudzveidību, viņi ar grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem jāiepazīstina jau pirmajā klasē. Bērnu zīmējumā galvenie grafiskie izteiksmes līdzekļi ir līnija, punkts un laukums. Ar to palīdzību bērni var atveidot redzēto vai iztēloto objektu formu, uzbūvi, proporcijas, telpiskās īpatnības u.c., kā arī palīdz izteikt viņu noskaņojumu, emocijas, izjūtas un asociācijas.
Pētījuma priekšmets: Grafiskie izteiksmes līdzekļi.
Pētījuma objekts: Vizuālās mākslas mācīšanas process.
Kvalifikācijas darba mērķis ir izpētīt grafisko izteiksmes līdzekļu mācīšanu 1.klasē.
Hipotēze: Ja bērnu telotājdarbībā tiek pielietoti grafiskie izteiksmes līdzekļi, tad tas pozitīvi ietekmē bērna radošo attīstību.
Lai sasniegtu mērķi, izvirzīti uzdevumi:
1.Analizēt teorētisko literatūru par mūsdienīgām mācīšanas metodēm, par skolēnu vecumposma īpatnībām un iepazīties ar normatīvo, pedagoģisko dokumentu prasībām.
2.Analizēt grafisko izteiksmes līdzekļu veidus.
“Bērnu mākslas darbi, kas savākti gandrīz no visas pasaules, parāda, ka neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, bērni sāk zīmēt vienā un tajā pašā vecumā. Tāpat kā valodu paraugu eksperti ir novērojuši, ka pirmās skaņas, kuras mazie bērni veido, ir vienādas visā pasaulē, pirmās švīkas, ko bērni zīmē, arī ir vienādas. Amerikāņu pedagoģe Roda Kelloga ir savākusi bērnu mākslas darbus no visas pasaules un atklājusi, ka bērni tajā pašā vecumā visur zīmē to pašu līdzīgā veidā, viņas pētījumi un milzīga kolekcija ir palīdzējusi saprast bērnu māksliniecisko attīstību.
Septiņgadīgie bērni pazīstama priekšmeta attēlošanai bieži izmanto vispārpieņemtus stereotipus; viņi zīmē kokus kā cukurgailīšus uz kātiņiem. Viņi organizē dzīvi ap tiem, mēģinot loģiski to izskaidrot. Bieži mājai ir divslīpju jumts, un cilvēki, kurus viņi zīmē, ir pārāk lieli, lai varētu tikt cauri. Iespējams, ka šie cilvēki ir svarīgāki nekā māja. Simbolu lietošana, lai atspoguļotu priekšstatus, ir radošas domas pazīme” (17, 183).…
